Ieklausies sevī...
Ir reizes, kad ir grūti. Ikvienam. Ir reizes, kad šķiet, ka straume, kas tik ilgi tikusi aizturēta dziļi sevī, teju teju lauzīsies uz āru, izverdot visas emocijas, sāpes un kliedzienus, kas kādu iemeslu dēļ līdz tam tikuši noklusēti. Arī tādas reizes agri vai vēlu pienāk ikvienam. Bez izņēmuma. Mēs maldinām sevi ar domu, ka esam stipri, kaut patiesībā alkstam pēc stipra pleca, pēc atbalsta un padoma. Ir grūti to atzīt, jo tas nozīmē atzīt, ka mūsu centieni būt pašiem par sevi, eksistēt bez palīdzības no malas, kaut kādā mērā tomēr nav realizējušies. Tādās reizēs ir svētīgi ļaut šai straumei plūst, atrast šo plecu un padomu, nevis spītīgi, zobus sakožot, mēģināt izlauzt ceļu tumsā, nezinot ne virzienu, ne ceļa galamērķi. Taču visvairāk sev palīdzēt vari Tu pati.
Kastaņedam neapšaubāmi ir taisnība - ceļu ir neskaitāmi daudz. Tu vari akli iet pa daudziem un vienmēr atdurties strupceļā. Taču Tu vari arī ieklausīties savā sirdsbalsī, kas vienmēr pateiks priekšā pareizo ceļu. UZTICIES savai sirdsbalsij! Iespējams, apkārtējās pasaules trokšķi to nomāc tik ļoti, ka Tu jau esi pieradusi to nedzirdēt. Taču atrodi laiku sev, ieklausies. Un Tu atradīsi ceļu, nešaubies. Tieši TU esi tā, kas spēj. VIENMĒR, VISUR un VISU! Atliek tikai noticēt :)