pirms nu jau kaada meenesha pie manis ciemos atnaaca pazinja Sirdsapzinja. Piekluveeja pie durviim, ielaista iekshaa, apseedaas pie virtuves galda un piipeejot saaka man staastiit. Es redz dziivojot domaaju tikai par citiem, savas veelmes, iegribas un vajadziibas pametot novaartaa. Es paaraak daudz piedodod cilveekam, un kas man par to? Vinji pierodod un dara to atkaartoti. Cik reizes peedeejaa laikaa esi jutusies pazemota? Vai tieshaam? Nevar buut! Un veel arvien ar smaidu uz luupaam ej satikt savus miiljos. Es saprotu, neviens nav ideaals, bet neviens arii nav tik stiprs, lai dziivotu tikai apkaarteejo labklaajiibai un mieram. Sircapzinja iebakstiija Kastanjedas graamataa :"Viss pasaulee ko tu redzi ir tikai viens celjsh no miljons iespeejamajiem. Un atceries, ka celjsh ir tikai celjsh!" Bet es gribu redzeet vismaz mazu daljinu no vinjiem, lai saprastu, pa kuru man buus iet.
Aizbraucu pie maaminjas, ieritinaajusies vinjas kleepii raudod saaku staastiit, ka lai arii ko es dziivee dariitu kaadam saapees. un ja nesaap kaadam no apkaarteejiem, tad man jau nu noteikti. Un tad shii sieviete, kurai bija drosme 19 gadu vecumaa mani laist pasaulee pazinjoja, ka lai kopsh sarunas briizha es dziivotu tikai sev. es veel esot tajaa vecumaa, kad varu to atljauties. un tieshaam, dziive mani shobriid ir nolikusi shosejas Kuriene-Nekuriene saakumpunktaa. es varu beegt atpakalj, bet dzinja izzinaat nezinaamo laikam ir stipraaka.
Es veeljoprojaam miilu tevi. Nav iespeejams no nedariit, un es zinu arii to, ka driiz raudaadama buushu atpakalj. Tikai ljauj man pieljaut shiis kljuudas, ljauj man paskatiities plashajaa pasaulee, lai saprastu, ka vislabaak ir tavaa istabinjaa. Es gribu aplauzties, es gribu saprast, ka tieshi pie tevis man ir vislabaak. es gribu atkal speet tevi noveerteet.
iisteniibaa shis ir tas briidis, kad es saprotu, kuri cilveeki ir iisti ap mani. Visparadoksaalaakais ir tas, ka cilveeks, kuru es tieshaam shobriid saapinu ir atveerts pret mani. es zinu, ka vinjsh visu zin, bet veeljoprojaam mees varam runaat un uztraukties viens par otru. mees varam turpinaat miileet. bet otrs, kam vajadzeetu mani saprast, ja jau taa draudziiba ir iista, mani nogruzii. skumji, ka taa draudziiba izraadiijaas tik vaaja. Vislielaakais prieks ir par vakardienas sarunu ar leminkainenu, kursh ir mans dziives guruu sava pieredzes chemodaana deelj.
Es juus visus miilu, bet es gribu pienjemt un nobaudiit to, ko dziive man ir ieevusi rokaas, lai saprastu, vai labaak ir izciiniit pasham, vai ljauties dziives straumei.