Dzīvē vajag vairāk performances. Tas ir lielisks komunikācijas veids. Caur to var daudz vairāk ko pastāstīt un parādīt otram cilvēkam kā visu nakti nosēžot pie alus pudeles un vāvuļojot līdz acis sprūst grieztos. Lai gan tā citiem reizēm arī ir laba sava veida performance. Bet, ja tā kļūst par rutīnu.. tad vainu nemeklēt ģimenē vai draugos, bet sevī. Bāc, tā vaina vienmēr ir mūsos pašos. Un jo indivīds ātrāk to apzinās, jo skaidrākām acīm viņš sāk redzēt pasauli un spēj apzināties savas emocijas, darbību un nozīmi. Tur tālāk aiziet līmeņi. Un tie ir bezgalīgi. Taču visa pamatā ir punkts. Ja man jautātu kā radās zeme, tad atbilde būtu punkts. Sākumā bija punkts un tas joprojām tur ir, taču ar laiku un paplasinātu iztēli, cilvēki ap punktu ir apaudzējuši dažādas teorijas. Viss kas vajadzīgs, teorijai ir jāskan pietiekoši pārliecināti, lai komisija var to apstiprināt un spiest grāmatās, ko sūc iekšā mazie bērniņi un tā pāris paaudzes un paaudze ir nokodēta uz vairākiem gadu simteņiem. Apziņas loks samazinās un intelektuālais līmenis krītās. Lai gan radam ilūziju, ka izglītojoties savos sūdos, esam šīs pasaules guru. Tālu no patiesības tas nav, jo visur ir sava daļa patiesības, ja tur pamatā vienojošais elemts ir tas pats punkts. Performance atklāj ko vairāk. Palīdz ieraudzīt cilvēka dabu.