09:03am 24/04/2014
  Viss ir nepabeigtā procesā.  
    Post
 
Pārdomas   
09:05am 24/04/2014
  Pasaule ir kā spēļu kastīte. Reizēm izkāpju laukā no sava apvalka un paskatos uz visu no malas un tajā brīdī paliek smieklīgi. Cilvēki apkārt sev ir uzbūvējuši milzīgu ilūziju un kas pats interesantākais, ka viņi tam visam tic un uztver nopietni. Protams, es arī tam visam spēlēju līdzi, bet reizēm smieklus ir grūti noturēt. Visi šie kari, priekšnieki, pat problēmas..Lai tik būtu par ko pērties, lai tik būtu par ko kulties. Tā mēs te dzīvojam.  
    Post
 
   
09:10am 24/04/2014
  Dzīvē vajag vairāk performances. Tas ir lielisks komunikācijas veids. Caur to var daudz vairāk ko pastāstīt un parādīt otram cilvēkam kā visu nakti nosēžot pie alus pudeles un vāvuļojot līdz acis sprūst grieztos. Lai gan tā citiem reizēm arī ir laba sava veida performance. Bet, ja tā kļūst par rutīnu.. tad vainu nemeklēt ģimenē vai draugos, bet sevī. Bāc, tā vaina vienmēr ir mūsos pašos. Un jo indivīds ātrāk to apzinās, jo skaidrākām acīm viņš sāk redzēt pasauli un spēj apzināties savas emocijas, darbību un nozīmi. Tur tālāk aiziet līmeņi. Un tie ir bezgalīgi. Taču visa pamatā ir punkts. Ja man jautātu kā radās zeme, tad atbilde būtu punkts. Sākumā bija punkts un tas joprojām tur ir, taču ar laiku un paplasinātu iztēli, cilvēki ap punktu ir apaudzējuši dažādas teorijas. Viss kas vajadzīgs, teorijai ir jāskan pietiekoši pārliecināti, lai komisija var to apstiprināt un spiest grāmatās, ko sūc iekšā mazie bērniņi un tā pāris paaudzes un paaudze ir nokodēta uz vairākiem gadu simteņiem. Apziņas loks samazinās un intelektuālais līmenis krītās. Lai gan radam ilūziju, ka izglītojoties savos sūdos, esam šīs pasaules guru. Tālu no patiesības tas nav, jo visur ir sava daļa patiesības, ja tur pamatā vienojošais elemts ir tas pats punkts. Performance atklāj ko vairāk. Palīdz ieraudzīt cilvēka dabu.  
    Post
 
Bailes   
09:26am 24/04/2014
  Katru cilvēku varētu pielīdzināt rožu dārzam. Tajā ir savs skaistums un burvība, taču tas sevī slēpj arī asus ērkšķus. Jābūt ļoti uzmanīgiem, ja vēlamies kādu rozi noplūkt no sveša dārza. Un mēs paši esam arī dārznieki savam rožu krūmam. Kā mēs to kopsim, tāds arī tas izaugs. Pašlaik es plēšu laukā baiļu nezāles. To daru jau vairākus gadus, kad sāku apzināties, cik lielu barjeru rada bailes un neļauj man sasniegt lietas, ko vēlos. Kad sajūtu sevī bailes un spēju tās apzināties, cenšos tāds kontrolēt un eju tām virsū un cauri. jebšu pinos pa savu ērkšķu krūmu un rauju pie vienai baiļu sajūtai laukā. Te nav runa par pilnīgu bezbailību. Jo bailes ir instinktīva parādība, taču ir vēl tāds baiļu tips, kas ir īsta nezāle rožu krūmā. Un to jo ātrāk izravēt, jo kuplāks un skaistāks būs krūms.  
    Post
 
   
09:33am 24/04/2014
  Patiesu sajūtu vārdos ietērp ir grūti.  
    Post