liepinriepinjsh (![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small} liepinriepinjsh) rakstīja,@ 2009-08-23 18:44:00 |
 |
 |
 |
|
|
|
|
|
|
 |
|
 |
Iekšt. - pie Valda dzīvoklī - Agrs rīts
Es sēžu ar kafijas tasi pie loga un vēroju kāda Pulkveža Brieža ielas mājas pagalmu. Esmu sērīgs, taču mazliet tāds kā uzmundrināts. Tad ienāk Valdis tikai ar dvieli aptinies, bet ļoti atklāts ir viņa torss. Pāri plecam viņam kaklasaite, ko viņš nodomājis siet. Tā ir sarkana ar sidraba strīpām
Valdis: Nu, zēniņ, mums pienācis laiks doties. Nu ko? Dosimies? Zēniņ?
Es: Es sāku pārdomāt. Neapvainojies neko - bet es tiešām sāku pārdomāt. Es nupat redzēju pagalmā brīnišķīgu skatu. Tāds nebūs mums pa ceļam!
Valdis: Ei nu! Kā jābrauc tā raustās. Es tev jau teicu - mīkstmiešus man nevajag! Šitāds..
es: Izbeidz. Es novērtēju tavu laipnību mani uzņemot. No tiesas novērtēju. Bet es redzēju tādu skatu. Tas mani iedvesmo! Saproti - tur.. /es esmu ārkārtīgi aizrauts/
Valdis: velns parāvis! idritvaikociņ! Velns saspēris manu sasodīto stenderi! velns lai parauj!
es: Draugs..
Valdis: Velna sasodītie milti! Čūskulājs!
es: Valdi..
Valdis: Nē! /piepeši sarkanu seju/ Mēs izbraucam pēc septiņpadsmit minūtēm. / Viņš izņem sulas paku no sava vecā ledusskapja un dzer neapstājies/
es: Kamēr tu dzer, es nozagšu tavu /un es pieņemu viņa valdonīgo izteiksmi/ "nē!". Un tā es šeit stāvu - nē! Es atradu kādu, kas man palīdzēs. Tur pagalmā viens zēns...
Valdis: /iemet sulas paku izlietnē/ Klausies, sentiment. Man vajadzēs palīgus, jā? Es nebraukšu nekur bez palīgiem. Un es tev palīdzēju! Tu tikai ņem, tu nedod. Vai tanī /izsmējīgi/ skatā .. vai tur arī ieraudzīji emociju, kuru izsūkt, vampīr? Vai tas /izsmējīgi/ zēns.. palīdzēja meitenei no šūpolēm nokāpt? Vai to tu sauc par /izsmējīgi/ skatu?
es: Tā bija! Zēns palīdzēja meitenei no šūpolēm nokāpt. Un viņai bija nošļakstīts mētelītis. Un viņš to noslaucīja ar piedurkni
Valdis: Tas notiek katru dienu. Es domāju, ka viņu izīrējuši. Viņu nudien izīrējuši.
es: Nu tad lai mani arī izīrē! Es iešu un asistēšu. Es to darīšu no tiesas
Valdis: Klausies! /un viņš mani sagrābj pie apkakles/ Tas nav nekas! Tu gribi ko - meitenēm palīdzēt? Meitenes ir nelietības ligzda. Un es tanī ligzdā .. /viņš ietur pauzi, kurā apcerīgi palūkojas uz griestiem/
es: Tu runā pāri.. /bet tieku pārtraukts! pēkšņi apgaismotājs norauj staru no manīm un uz Valda uzliek/
Valdis: /iznācis uz priekšu/ ..naudu - dzin dzinn! Cerības - paf paff! Jaunību - žvīkt žvīkt! Draugus - draugus.. Un visubeidzot - visubeidzot... /un pauze atver skatītaju mutes/ sirdi. Jā? Nē? Varbūt nē? Varbūt tu arī - nē?
es: /un stars ir atpakaļ/ /pieceļos/ Jā! Un tur es to atpakaļ meklēšu!
Valdis: Tad prom! Prom - un nerādies. Un tas iekļauj pagalmu. MANU pagalmu. Lai mani sasper zili zaļās debess liesmas - tas iekļauj manu pagalmu. Ja tu tur domā mētelīšus..
es: /salti/ Paldies.
es eleganti iemetu karotīti tukšotajā kafijas tassē. Skan liega muzīka
----
Iekšt. - kāpņutelpa - tas pats rīts
es: /sēžu uz pakāpieniem/ Ko es daru? Ko es daru!? Vai es pareizi daru? /saķeru galvu rokās/ Gan jau ka pareizi es daru. BEt es to zēnu nemeklēšu. Kazi - tas bij enģelis? Un tie jau tikai iedvesmo. Pie rokas neņem - tikai iedvesmo.
es pieceļos un galvu dziļās domās nokāris pa kāpnēm kāpju lejup.
