Haļavas Dieva Virtuālais Templis - kārtējais blenšanas produkts

es varētu mēģināt nodefinēt jā, bet es saku, ka negribu lai tu to uztver kā uzbraucienu savai personai kā tādai or sth. bieži vien šķiet, ka tev ir priekšstats, ka meitenes baigi piš, ko tu domā par to, kā viņas izskatās, un ka tas pat it kā ir viņu uzdevums parūpēties, lai viņu izskats apmierinātu tavu verīgo kritiķa aci. es zinu, ka daudzām meitenēm ārējais izskatas ne tikai svarīgs, bet pat svarīgākais (un tur arī ir jautājums, cik ļoti tā būtu, ja viņām netiktu gāzta virsū visa tā informācija, jau kopš bērnibas. es pati atceros kā mēs ar māsu bērnībā skatījāmies televīzoru un māsa krita izmisumā un teica 'advievs, es esmu tik resna, man vajag tievēt'. esi redzējis kādu mazu zēnu cepamies par tievēšanu? tas ir diezgan šizīgi, ka cilvēki tiek sadalīti divās komandās - vieni, kam drīskst rūpēt pilnīgi dajebkas uz pasaules, kas viņus aizrauj, otri-kuru galvenā vērtība vienmēr būs tas, kā viņi izskatās, viņu pakaļiņas un pupi.)

vēl tu mēdz runāt par to, kā meitenes lielākoties ir stūlbas/brāķējamas/dumjas visādos veidos etc. pats prikolīgākais, ka es arī tā agrāk mēdzu domāt par daļu meitenēm, seviški cacām, kam svarīgakais ir rozā nagi, smukas drēbītes un sensation white, bet tajā pašā laikā es pieļauju, ka ja viņām nebūtu kopš bērnības stāstīts, ka tas ir pats galvenais, pati lielākā virsotne, ko sasniegt, viņas tādas nebūtu.

vienkārši sanāk it kā tāda drusku divkosība - gaidīt, ka viņas visas būs smukas lellītes, objekti ar kuram papriecāties un taja pašā laikā vainot viņas par dumjību. un šito linku es vienkārši te iemetu tāpēc, ka man likās, ka moš ja ir vēlme kādu vainot tajā situācijā, tad vismaz vari noņemt viņu no meitenēm pašām un paskatīties, kas ir ietekmējis situāciju tādu, kāda viņa ir.

man vienkārši pēdējā laikā zb cilvēku dalījums vīriešos un sievietēs, sevišķi, ja sieviete nāk pirmais, pirms tu to nosauc par cilvēku. jo tad kļūst principā mazsvarīgi, kas viņa ir, kāda viņa ir, galvenais, kas viņu definē ir pupi un dibens.


that's the thing ka veca versija, šeit ir jaunākā versija, bet vienīgi lai šito skatītos būtu jāsazūmo ekrāns http://www.mediaed.org/cgi-bin/commerce.cgi?preadd=action&key=241&template=PDGCommTemplates/HTN/Item_Preview.html
viņa gan daudz ko atkārto word for word, bet ši versija pat ir labāka.


nē, zini kā, ir dramatizēts, bet man sķiet, ka ir vērts dramatizēt, jo cilvēki domā, ka ir neuzvarami un neietekmējami un ka ārpus apziņas nekādu computation procesi viņu smadzenēs nenotiek, bet tā gluži nav.

savādā kārtā, es daudz lietām, ko tu te pateici piekrītu. bet par tām, kurām nepiekrītu

es neapšaubu, ka mums ir kautkāda kontrole pār to, ko mēs darām, jā, es arī nedaru daudzas lietas, kuras man baro iekšā kā 'sievišķīgas', nenēsāju augstpapēžu kurpes vienkārši tāpēs ka nu WHY WOULD I, viņas nav ērtas.

bet kad tu saki, ka tu spēj kontrolēt to, kas tev šķiet skaists, man tas nudien naivi. tu vari iedomāties apmēram kāds ir normāls suns vai ne? tu visticamāk iedomāsies kaut kādu vidēju vilku suni vai vienkārši optimālo kranci, kas izskatās kā parasts suns, un nav sevisķi ticams ka tu iedomāsies kautkādu extraordinary pūdeli. šis piemērs ir tāpēc, ka tādas lietas kā prototipi, jeb norma kaut kādai kategorijai, tas nav apzināts lēmums. tu apzināti neizvēlies kāda seja tev liksies skaista, tu to neizkalkulē explicitly apzināti, jo tas būtu nenormāls processing overload, lai veiktu tādu lēmumu, no visām tavām pieredzēm, visa, ko tu esi redzējis un dzirdējis. tavā prātā notiek computations, kas statistiski no redzētajām sejām savelk kopā prototype average. tāpat tu nevari izvelēties kādas sievietes tev patīk, tam ir kaudze visādu ietekmju, prototipi izvilkti no tām, ko redzi, īpašas konkrētas pieredzes etc. es negribu izklausīties kā kaut kāda baigi imposing visgudre, bet cik es mācos to, ko es mācos, es esmu atklājusi, ka what da fuk mums nav ne jausmas par to, kas notiek mūsu prātos un kā tas mūs ietekmē. visādas iplicit ietekmes, kas neuzpeld apziņā. tā daļa, kas ir apzināta, un lateralizējas kreisajā smadzeņu puslode, kas var verbalizēt apzinātas domas, tā spēj izvirzīt tikai ticamākās hipotēzes par to, kāpēc mēs darām to, ko mēs darām/jūtamies tā kā mēs jūtamies. ja tu gribi, es tev varu atsūtīt interesantas pētījumu references par šo tēmu. visinteresantākās ir no split brain pacientiem, kam ir atvienotas hemisfēras, tāpēc tās nesazinās, un kreisā skaidro kā vien viņai labpatīkas to, kas notiek labajā, bet arī normālās smadzenēs ir gana daudz tamlīdzīgu patiesības feilu. bet tie bieži vien ir funkcionāli feili. jo ne vienmēr tas, kas ir patiesība ir funkcionāls.

ja kas, man šķiet, ka vēlviena lieta ir tavs implicit suggestion, ka meitenes ir tādas duras, ka pakļaujas reklāmām, bet mēs džeki nē? atšķirība ir kas tiek reklamēts džekiem vs meitenēm kā ultimate goal. džekiem tas manuprāt biežāk ir statuss sabiedrībā , nauda, mašīnas, respekts no citiek karoče king of the world, meitenem pārsvarā tas ir tikai un vienīgi izskats. paņem vīriešu audiences žurnālu, paņem jebkuru glancēto chick žurnālu. vīriešu žurnāls - actually interesantas lietas, tur politika, ģeogrāfija, ceļojumi, tehnoloģijas un plikas meitenes, tas kliedz I HAVE ACTUAL INTERESTS. sieviešu žurnāls- kā būt seksīgai, 3354 veidi kā apmierināt džeku (viens no tiem btw ieteica ieliet siltu putru prezervatīvā, wtf???), kā saģērbties, kā notievēt, intervija ar lēdiju gagu, tas kliedz ES ESMU SMUKS STILĪGS SEKSA OBJEKTS

tatad tas par ko es piekritu bija bioloģija, testosterons-agresija. jā vīriešiem patiks krūtis (man arī patīk krūtis). jā, mūsu evolucionārais mērķis galvenais teorētiski vēljoprojām ir reprodukcija-kā biologiskām sistēmām. jautājums ir vai mēs skatamies uz sevi kā uz bioloģiskām sistēmam only jeb pirmkārt, un vai viss pārējais ko evolūcijas gaitā esam dabūjuši ir kā vērts. viss pret ko man ir iebildumi šajā sakarā ir skatīšanās uz cilvēku vispirms kā uz reproduktīvu bioloģisku sistēmu un ka vērtību varētu noteikt pēc tā vien. man tas sķiet šizīgi. es tā neskatos uz džekiem, arī uz meitenēm nē.

starp citu, ja tev interesē šī tēma, tev varētu patikt stephen pinker grāmata how the mind works un germaine greer-the female eunuch

man īstenībā nav vēlmes vairs tev piesieties ar viedokļiem, jo daudz, kas ko tu te tagad pateici ir sakarīgi, un es nevēlos mēgināt pārliecināt par kaut ko, ja tev tirkšķ tas skaitītājs. i mean, es piekrītu priekšpēdējajam un priekšpriekšpēdējajam paragrāfam.

bet par tiem žurnāliem, tad tu tomēr paliec pie sava, ka attiecības starp pieprasījumu un piedāvajumu ir vienvirziena? jo tad man nav skaidrs kā tavuprāt meitenei vajadzētu reaģēt, vai jau rūdītai cacai būdamai lasīt kosmõõ un tad pēkšņi pietrausties kā dzeltai ar apņēmību sejā un stingru balsi noteikt 'tā, ko es lasu? mana iekšējā būtība saka, ka šīs ir muļķības. viss, turpmāk abonēšu geo.'

vai arī tu domā, ka jau mazai meitenei būdamai viņai ir kritiska spēja izvērtēt kas ir bullshits un kas nē un ja māmuliņa viņai nopērk žurnālu avene un viņa tur lasa rakstu 'kā būt tādai, kā mailija sairusa', viņai at that point ir jāpielec kājās un jāsaka 'OMGWTF? sis it totāls mēsls, tas ir tik virspusēji uztraukties par savu izskatu, es taču esmu maza meitene, kurai vēl nav pienācis reproduktīvais vecums un vispār man ir daudz krutākas intereses. viss, iešu pie mammas un pateikšu, lai viņa nopērk man ievadu astrofizikā meitenēm'

ar šo es gribu pateikt to, ka es nezuskatu, ka ir tāda lieta kā 'cacas gēns'. ka personība spīd cauri un ir 100% bioloģiska lieta (es zinu, ka tu nevienā brīdī tā neteici, but i want to make it clear). jā meitene var būt dumja un viņai var nebūt vēlmes meklēt bibliotēku, lai to mainītu. jautājums ir vai viņa tāda ir un ir bijusi kopš sākta gala jeb vai viņa rīkojas saskaņā ar to, ko sabiedrība no viņas prasa. what counts is what's being counted. ja tu vari izbraukt cauri dzīvei esot cmukiņa, ja mērkis ir 'būt seksīgai un atrast bagātu vīru', tad neko citu darīt nav iekāriena, that would be redundant, jo to neviens neprasa.

es zinu, ka tu saki neviens sevis cienošs vīrietis negribētu ārpus aizlietas nakts krāmēties ar tikai smuku meiteni. bet es redzu apkārt tik ļoti daudz pretējas evidence. ka nudien, pats būtiskākais gan meitenēm sevī, gan džekiem meitenēs ir smukums. un tas ir no judgement nevienai pusei, jo man besī tas brīdis, kad vērtības tev iestāda ar varu, jau ģimenē un visur kur tu skaties, un tad protams var būt visādas ilūzijas par to cik ļoti tas kaut ko ietekmē, bet nu nez.

protams ka ir grūti untanglot nature & nurture, un man liekas ka šis tieši uz to panesās