atgriežos
Cibā rakstīju, kad man bija padsmit, iespējams, 20 + , tagad man ir druscīt vairāk, teiksim tā, esmu, optimistiski skatoties, nodzīvojusi 1/2 vai 2/5 no savas dzīves, esmu vecuma posmā 40-45. Par laimi, man nav daudz jāpiedomā, kā es veidoju teikumus šeit, jo nav nevienam jāatskaitās, cik saprotami formulēju savas domas.

Ikdienā cīnos ar savu svaigi diagnozticēto UDS - īsumā tas ir, domas kā bites dzīvojas pa galvu, lai pierakstītu pirkumu sarkastu, pie otrā objekta trešo vairs neatceros. regulāri notiek tā, ka eju pa ielu un sevi mierinot saku - tā, kur mēs tagad ejam, kur mums bija jānokļūst. Eventually, atceros, bet.. Visu savu dzīvi vainojusevi par to, ka nemācos dzejoļus un netrenēju atmiņu,ka esmu slinka, izklaidīga, bez gribasspēka. Esmu iesākusi augstskolu x 7 , bet vēljoprojām esmu 2. kursā(kas ir sasniegums) un esmu paņēmusi akadēmisko uz 2 gadiem.

Kopš 18 gadiem manā dzīvē bija liela mīlestība, draudzība, savstarpēja uzticība un paļāvība, kas ilga līdz ~ 35 gadu vecumam. Tas bija alkohols. Jāsaka, par laimi, es nekad neesmu bijusi uz ielas vai nodzērusi smadzenes, zobus un ķermeni. Neesmu sevi pārdevusi atkarības dēļ ne arī zaudējusi darbu vai ģimeni. Iespējams, laicīgi apstājos, jo iekšā ir šī mūžīgā trauksme un pārmērīgā kontrole.

Pirmajos 15 alkoholisma gados dzēru ballītēs brīvdienās, bet tā, ka daudz. Pēc tam dzēru vakaros un ballītēs. Pa dienu nedzēru un nelāpījos, iespējams, tas mani paglāba no nopietnākas plostošanas. Ap 30 biju izbraukusi no valsts, tas pastiprināja manu vientulību un pēc iespējas dzēru ne tikai brīvdienās, bet arī vakaros - ja būtu bijusi nauda, tad izdzertu katru vakaru pa 0.5 - 0,7 visītim vai rumam :)
Vienā brīdī alkoholu papildināja zaļums, sauksim to tā - tā bija mana jaunā aizraušanās :) Mīnuss tai bija tāds, ka ļoti gribās ēst, un daudz :) Bet kopumā zaļums noteikti ir foršāks kā alkohols ;) Par eksperimentiem ar zaļumu un seksu noteikti kādreiz rakstīšu.

Kādā brīdī pirms 10 gadiem es sapratu, ka pietiek, citādi beigsies viss slikti. Ar AA palīdzību es pārtraucu lietot alkoholu un neesmu to lietojusi since. Jāsaka, ka pateicos augstākam spēkam, jo pati mēģināju neskaitāmas reizes atmest, bet vienmēr tur atgriezos. Kādreiz par to uzrakstīšu vairāk. Ilgu laiku nelietoju arī zaļumu, palika tikai šopoholisms un seriāli - jo atkarība tukšumu nemīl :)

Laiku pa laikam niekojos ar zaļumu, bet pagaidām turu roku uz pulsa, lai nekļūst par atkarību.

Par cibu biju pavisam aizmirsusi, bet kāda draudzene man par tās esamību atgādināja. Un sapratu, ka jāliek laukā viss, kas krājas, citādi kļūstu par feisbuka kārenu - krīt uz nerviem tie tupie cilvēki (tie, kuri ir tupi,ne jau visi ir tupi :D) un nespēju turēt muti :D :D :D

Fū, jūtos labāk :) Varu atkal ķerties pie darba :D