Below are the 4 most recent journal entries recorded in Anonīma Lidone's LiveJournal:

Monday, October 4th, 2021
3:55 pm	regulāri jūtos kā maita. vienkārši tāda dusma iekšā, blļinn. tāda sajūta, ka pāris ļautiņi grib mani [piečakarēt, bet iespējams, ka viņiem vienkārši pie D**sas. Mana nauda tiek tērēta par nekvalititatīvu pakalpojumu un man jājūtas, ka es piesienos par daudz. Bļ. (Comment on this)
Tuesday, September 21st, 2021
1:22 pm	Mana problēma un tā ir ļoti liela, ir tā, ka mana dzīve šobrīd diemžēl sastāv no darba visas dienas garumā, suņa izvešanas pakakāt un soc tīkliem pa brīviem brīžiem. Nav nekādu "interešu pulciņu", kur būtu iespēja komunicēt ar NORMĀLIEM cilvēkiem. Draugus redzu 2 x mēnesī, vīra man nav (b@ļa), vienkārši nav ar ko normāli parunāties. Tāpēc meklēju komunikāciju soc tīklos. Un tur es iedzīvojos nervu tikos. Jo tur dominē vieni idiotu ieraksti - attēls ar aku vaļā uz ielas, ārā nāk garaiņi - komentārs - tiek izplatīts kovids. Tēma - paketes meitenēm - komentāri - kas tad meitenēm aifoni ir, bet nav naudas paketēm - "kāds pagrimums"! Mārpla ir mele un apmelo karalisko ģimeni. B@@@! Dzžžžžžžžīzassss, atpestī. Simtiem un tūkstošiem lohu izlaisti no trakonama. Kur ir normālie cilvēki? Ārpus soc tīkliem? Viņiem viss kārtībā ar privāto dzīvi??? Ko man darīt, lai nesajuktu prātā un nepārvērstos par Kārenu??? Current Mood: bitchy Current Music: ta da da dā (2 Comments |Comment on this)
Thursday, September 16th, 2021
10:49 am	Ēshūli Šodien mans ēsshūls tīneidžers man, uz to, ka aizrādīju, ka vakarvakarā apēdis pats savu brokastu maizi, teica - nu tad ieslēdz galvu un izdomā kaut ko citu. Un, kad teicu, lai pamaina balss toni, viņš to pamainīja uz izķēmojošu toni :D :D :D Bāc, es biju TIK_TIK_TIK nikna! Bet, tajā pašā laikā, atceros, ka pati biju tāds pats ēsshūls pret mammu un nabaga vecmammu :)) Besī šitie kloni, ko mums iedala debesu skolotāji :D Nu labi, ir jau ok, labi, ka mantojis arī visas foršās lietas :D (Comment on this)
Wednesday, September 15th, 2021
10:16 am	atgriežos Cibā rakstīju, kad man bija padsmit, iespējams, 20 + , tagad man ir druscīt vairāk, teiksim tā, esmu, optimistiski skatoties, nodzīvojusi 1/2 vai 2/5 no savas dzīves, esmu vecuma posmā 40-45. Par laimi, man nav daudz jāpiedomā, kā es veidoju teikumus šeit, jo nav nevienam jāatskaitās, cik saprotami formulēju savas domas. Ikdienā cīnos ar savu svaigi diagnozticēto UDS - īsumā tas ir, domas kā bites dzīvojas pa galvu, lai pierakstītu pirkumu sarkastu, pie otrā objekta trešo vairs neatceros. regulāri notiek tā, ka eju pa ielu un sevi mierinot saku - tā, kur mēs tagad ejam, kur mums bija jānokļūst. Eventually, atceros, bet.. Visu savu dzīvi vainojusevi par to, ka nemācos dzejoļus un netrenēju atmiņu,ka esmu slinka, izklaidīga, bez gribasspēka. Esmu iesākusi augstskolu x 7 , bet vēljoprojām esmu 2. kursā(kas ir sasniegums) un esmu paņēmusi akadēmisko uz 2 gadiem. Kopš 18 gadiem manā dzīvē bija liela mīlestība, draudzība, savstarpēja uzticība un paļāvība, kas ilga līdz ~ 35 gadu vecumam. Tas bija alkohols. Jāsaka, par laimi, es nekad neesmu bijusi uz ielas vai nodzērusi smadzenes, zobus un ķermeni. Neesmu sevi pārdevusi atkarības dēļ ne arī zaudējusi darbu vai ģimeni. Iespējams, laicīgi apstājos, jo iekšā ir šī mūžīgā trauksme un pārmērīgā kontrole. Pirmajos 15 alkoholisma gados dzēru ballītēs brīvdienās, bet tā, ka daudz. Pēc tam dzēru vakaros un ballītēs. Pa dienu nedzēru un nelāpījos, iespējams, tas mani paglāba no nopietnākas plostošanas. Ap 30 biju izbraukusi no valsts, tas pastiprināja manu vientulību un pēc iespējas dzēru ne tikai brīvdienās, bet arī vakaros - ja būtu bijusi nauda, tad izdzertu katru vakaru pa 0.5 - 0,7 visītim vai rumam :) Vienā brīdī alkoholu papildināja zaļums, sauksim to tā - tā bija mana jaunā aizraušanās :) Mīnuss tai bija tāds, ka ļoti gribās ēst, un daudz :) Bet kopumā zaļums noteikti ir foršāks kā alkohols ;) Par eksperimentiem ar zaļumu un seksu noteikti kādreiz rakstīšu. Kādā brīdī pirms 10 gadiem es sapratu, ka pietiek, citādi beigsies viss slikti. Ar AA palīdzību es pārtraucu lietot alkoholu un neesmu to lietojusi since. Jāsaka, ka pateicos augstākam spēkam, jo pati mēģināju neskaitāmas reizes atmest, bet vienmēr tur atgriezos. Kādreiz par to uzrakstīšu vairāk. Ilgu laiku nelietoju arī zaļumu, palika tikai šopoholisms un seriāli - jo atkarība tukšumu nemīl :) Laiku pa laikam niekojos ar zaļumu, bet pagaidām turu roku uz pulsa, lai nekļūst par atkarību. Par cibu biju pavisam aizmirsusi, bet kāda draudzene man par tās esamību atgādināja. Un sapratu, ka jāliek laukā viss, kas krājas, citādi kļūstu par feisbuka kārenu - krīt uz nerviem tie tupie cilvēki (tie, kuri ir tupi,ne jau visi ir tupi :D) un nespēju turēt muti :D :D :D Fū, jūtos labāk :) Varu atkal ķerties pie darba :D (2 Comments |Comment on this)