Comments
Smaidīt, lai netraucētu citiem ar savām problēmām. "mēs visi esam veiksmīgi, mēs visi smaidam'.
How are you? I'm ok.
Šeit, sabiedrības norma ir kopīga pačīkstēšana par grūto dzīvi. Dalīta bēta ir pusbēda.
Kā klājas? Turos.
A smaidīšana te nebūt nav viennozīmīga garastāvokļa uzlabošana. Kāds padomās, ka viņš kā dīvaini apķērbies, ka viņam sejā smaida; cits - paskaudīs, ko tu tāds iedomājies smaidīt, domā labāks par visiem esi? (Paskaties sestdienas cibas kašķi rasbainieks vs linzmarkets, spilgts piemērs).
Te ir mentalitāte cita. Paskaties, pat vēsturiski šejienes iedzīvotāji dzīvo ļoti nelielās kopienās atstatu viens no otra, viensētās - pietiekami atstatu, lai mums dominētu vajadzība aizsargāties no apkārtējiem, nevis visiem pieglaust adatiņas lai siļķbundžā sēžot viens otru nesabadītu.
Un piespiedu pozitīvo domāšanu potēt atšķirīgai mentalitātei ir ne tikai neproduktīvi, bet pat kaitīgi
Philosophy aside - kurš štatu štūris?
How are you? I'm ok.
Šeit, sabiedrības norma ir kopīga pačīkstēšana par grūto dzīvi. Dalīta bēta ir pusbēda.
Kā klājas? Turos.
A smaidīšana te nebūt nav viennozīmīga garastāvokļa uzlabošana. Kāds padomās, ka viņš kā dīvaini apķērbies, ka viņam sejā smaida; cits - paskaudīs, ko tu tāds iedomājies smaidīt, domā labāks par visiem esi? (Paskaties sestdienas cibas kašķi rasbainieks vs linzmarkets, spilgts piemērs).
Te ir mentalitāte cita. Paskaties, pat vēsturiski šejienes iedzīvotāji dzīvo ļoti nelielās kopienās atstatu viens no otra, viensētās - pietiekami atstatu, lai mums dominētu vajadzība aizsargāties no apkārtējiem, nevis visiem pieglaust adatiņas lai siļķbundžā sēžot viens otru nesabadītu.
Un piespiedu pozitīvo domāšanu potēt atšķirīgai mentalitātei ir ne tikai neproduktīvi, bet pat kaitīgi
Philosophy aside - kurš štatu štūris?
Tas nekas, ka ir cilvēki, kas pieraduši būt neuzticīgi un nelaimīgi - smaids viņu dzīvi sliktāku nepadara. Toties tiem, kuriem ir tieksme uz pozitīvo, smaids dod papildus enerģiju.
Dalīta bēda varbūt ir pusbēda katram individuāli, bet pirms bēdas dalīšanas otram varbūt nebija bēdas vispār.
Jebkurā gadījumā, es apzinos, ka ar pašpalīdzības grāmatām / spīdīgiem semināriem ir grūti kādu izmācīt - cilvēkiem nepieciešami spēcīgāki stimuli par tiem. Ja šie stimuli būtu tik efektīgi, tad iegūt pretējo efektu arī nevajadzētu būt daudz grūtāk.
(intereses pēc, iemet linku uz sestdienas kašķi).
Philosophy aside, biju iekš Salt Lake City, Utah lielāko daļu vasaras + apciemoju Las Vegas, Nevada & Nashville, Tennessee.
Dalīta bēda varbūt ir pusbēda katram individuāli, bet pirms bēdas dalīšanas otram varbūt nebija bēdas vispār.
Jebkurā gadījumā, es apzinos, ka ar pašpalīdzības grāmatām / spīdīgiem semināriem ir grūti kādu izmācīt - cilvēkiem nepieciešami spēcīgāki stimuli par tiem. Ja šie stimuli būtu tik efektīgi, tad iegūt pretējo efektu arī nevajadzētu būt daudz grūtāk.
(intereses pēc, iemet linku uz sestdienas kašķi).
Philosophy aside, biju iekš Salt Lake City, Utah lielāko daļu vasaras + apciemoju Las Vegas, Nevada & Nashville, Tennessee.
Padara, padara sliktāku. Nav šeit gluzi tā kultūra, kur 'pieradis būt neuzticīgs un nelaimīgs, negrib vislaik domāt kā uzrāpties kaudzes virspusē un sapņot Lielo Individuālo Sapni, nu tad lai sapūst viens, tiem dzīve nav domāta.' Šeit smaida tad, kad ir par ko smaidīt un tur, kur tu to tiešām sapratīs. Ne obligāti sliktāk, vienkārši savādāk.
A links - http://klab.lv/~rasbainieks/1305470.htm l - un komentāros pie postiem pēc šī. Nekā tāda izteikta - bet kā reiz pozitīvisma produkts starp ne nu tieši nelaimīgiem, bet nu sauc par neuzticīgiem iebiris.
A links - http://klab.lv/~rasbainieks/1305470.htm
Nepilnīgi sapratu otro teikumu, bet kultūra ir vienmēr mainīga vērtība un galvenie tās mainītāji, protams, ir cilvēki tajā.
Varu vēl piebilst par smaidīšanu un vispār jebkādu fizisku stāvokli - ne tikai emocijas ietekmē fizioloģiju, bet arī fizioloģija emocijas. It's almost hard-wired in this sense. Ja cilvēks smaida, tas nozīmē, ka viņam ir lielāka iespējamība piesaistīt pozitīvas domas. Ja cilvēks smejas, ir lielāka iespēja, ka viņš atcerēsies kaut ko smieklīgu.
Varu vēl piebilst par smaidīšanu un vispār jebkādu fizisku stāvokli - ne tikai emocijas ietekmē fizioloģiju, bet arī fizioloģija emocijas. It's almost hard-wired in this sense. Ja cilvēks smaida, tas nozīmē, ka viņam ir lielāka iespējamība piesaistīt pozitīvas domas. Ja cilvēks smejas, ir lielāka iespēja, ka viņš atcerēsies kaut ko smieklīgu.
(Reply to this) (Parent)
|
crescendo, tu raksti tā, it kā nebūtu redzējusi īstenu pozitīvismiņa produktiņu. tādiem vismaz ir iemācīts, ja gribi atstāt labiņu iespaidiņu par savu brendiņu (or whatever), uzvedies pieklājīgi, neizrunājies nesmuki un izrādi vismaz feiku ieinteresētību.
Izrādīt (kaut vai feiku) ieineresētību - check, darīja. Uzvesties pieklājīgi - wrong, kā reiz to pozitīviķiem samāca, ka vajag rīkoties uzreiz, ka šitais 'bet vai tas būs pieklājīgi' vajag atlikt malā kā pilnīgi kavējošus aizspriedumus. Neizrunaties nesmuki - vo, šite varētu teikt ka nofeiloja cilvēciņš. Centās pēc raporta nodibināšanas priekšrakstiem rīkoties, bet virtuālajā lāga nesajuta sarunas partnerus un to kas ir atļauts un noder sarunas pārņemšanai, a kas jau izraisīs antipātijas. Nu vai arī nervi neizturēja pēc pirmajām pāris servēm un aizmirsās tik ēteriskas lietas... Savukārt konkrētos priekšrakstus jau pr'tā paturēja - uzrunājamā vārda cītīga atkārtošana, 'pareizie'darbības vārdi un pareizās formas - tas bija gana uzkrītoši. Vai audzināts produkts, vai vnk grāmatiņas/webu palasījies, protams, nepateikšu. Neko ļaunu jau viņš/a negribēja - vienkārši kultūru konflikts sanāca.
|
es gan teiktu, ka nekādu raportu dibināt nemaz necentās, tikai masēt savu personīgo ego - tik ļoti centās uzsvērt to, ka ir sieviešu dzimtes, ka nemaz nepamanīja, ar ko runā :) un tādas epizodes viena aiz otras. nu žēl, ka izdzēsās, es gribēju viskautko noskaidrot par to kāpēc un kā viņi raksta cibā, bet neviens mans jautājums nesaņēma atbildi. grāmatiņu bija lasījusi konkrēti vienu, ieteica visiem, nemanīji? rokrokā ar vieglu uzbraucienu cibiņiem, ka tie grāmatas nemaz nelasot :)
viss, beidzam piespamot te žurnālu.
viss, beidzam piespamot te žurnālu.
Centās. Tur jau tā nelaime, ka kā reiz centās, tikai failoja. Dzimuma sajaukšana, protams, bija rupja kļūda (ugu, niks acu priekšā pirmās deklinācijas) - bet ja necenstos tik dikti pēc priekšrakstiem runāt, tak neviens pat nepamanītu, ka viņai prātā nepareizais dzimums šobrīd nikam piekabinājies.
Un konkrētā grāmatiņa tur kā reiz nez vai ir vainīga. (Autors btw nepareizi norādīts. Tas blogeris tikai priekšvārdu rakstīja, nevis visu grāmatu). Tā grāmatele nav ne par pozitīvismu, ne par pareizajām metodēm kā ar klientiem runāt, bet gan par to, ka vispār ir labi reklamēties blogos, tikai paturot prātā ka blogiem nepieciešama personiskāka attieksme un jāiztiek bez mārketinga buzzwordiem un profesionālā slenga.
A žurnālu šite piespamot - kāpēc ne. Apspriežam ļoti uzkrītošu gadījumu, kur smaidīšana (tai pielīdzināma uzvedība) izraisa acumirklīgas negatīvas reakcijas tā adresātā un pabāž visas pārējās nepilnības zem palielināmā stikla - rezultātā kāpinot negatīvās emocijas vēl vairāk.
Ja gribas šejieniešus padarīt smaidīgākus - ok izdari katru dienu kaut vai vienu vienīgu lietu kas liks kādam pasmaidīt un iedvesmos citus darīt ko līdzīgu. Un reizēm jā, tā viena vienīgā lieta var būt arī smaids īstajā brīdī - bet tas ir ļoti konkrēts smaids, nevis smaids kā daļa no formāla sociālā koda. Nu nav smaids šeit viennozīmigi pozitīva lieta. Tāpat kā nav piefrendošana vienmēr pozitīva, un nav uzrunāšana personiskās formās uzrun uformās silta un pozitīva, bet atklātos jautājumus nepareizi pasniegtus adresāti vispār mēdz uztvert kā izsmieklu.
Un konkrētā grāmatiņa tur kā reiz nez vai ir vainīga. (Autors btw nepareizi norādīts. Tas blogeris tikai priekšvārdu rakstīja, nevis visu grāmatu). Tā grāmatele nav ne par pozitīvismu, ne par pareizajām metodēm kā ar klientiem runāt, bet gan par to, ka vispār ir labi reklamēties blogos, tikai paturot prātā ka blogiem nepieciešama personiskāka attieksme un jāiztiek bez mārketinga buzzwordiem un profesionālā slenga.
A žurnālu šite piespamot - kāpēc ne. Apspriežam ļoti uzkrītošu gadījumu, kur smaidīšana (tai pielīdzināma uzvedība) izraisa acumirklīgas negatīvas reakcijas tā adresātā un pabāž visas pārējās nepilnības zem palielināmā stikla - rezultātā kāpinot negatīvās emocijas vēl vairāk.
Ja gribas šejieniešus padarīt smaidīgākus - ok izdari katru dienu kaut vai vienu vienīgu lietu kas liks kādam pasmaidīt un iedvesmos citus darīt ko līdzīgu. Un reizēm jā, tā viena vienīgā lieta var būt arī smaids īstajā brīdī - bet tas ir ļoti konkrēts smaids, nevis smaids kā daļa no formāla sociālā koda. Nu nav smaids šeit viennozīmigi pozitīva lieta. Tāpat kā nav piefrendošana vienmēr pozitīva, un nav uzrunāšana personiskās formās uzrun uformās silta un pozitīva, bet atklātos jautājumus nepareizi pasniegtus adresāti vispār mēdz uztvert kā izsmieklu.
Nu jā, aizmirsu piebilst, ka nevajag aizmirst par common sense - uzsmaidīt cilvēkiem ir veselīgi, visu laiku plati smīnēt - nē. Uzturēt vieglu smaidu viscaur dienai - kāpēc gan ne, cilvēki labāk izskatās smaidot :)
Bet tas tā, man gandrīz vai profesionālais kretīnisms šeit, jo visu vasaru pavadīju nodarbojoties ar tiešo tirdzniecību, līdz ar to uzlabot citiem garastāvokli bija pavisam noderīga darbība acīmredzamu iemeslu dēļ :)
Bet tas tā, man gandrīz vai profesionālais kretīnisms šeit, jo visu vasaru pavadīju nodarbojoties ar tiešo tirdzniecību, līdz ar to uzlabot citiem garastāvokli bija pavisam noderīga darbība acīmredzamu iemeslu dēļ :)
(Reply to this) (Parent)