lst

crescendo @ 07:24 pm: Centās. Tur jau tā nelaime, ka kā reiz centās, tikai failoja. Dzimuma sajaukšana, protams, bija rupja kļūda (ugu, niks acu priekšā pirmās deklinācijas) - bet ja necenstos tik dikti pēc priekšrakstiem runāt, tak neviens pat nepamanītu, ka viņai prātā nepareizais dzimums šobrīd nikam piekabinājies.

Un konkrētā grāmatiņa tur kā reiz nez vai ir vainīga. (Autors btw nepareizi norādīts. Tas blogeris tikai priekšvārdu rakstīja, nevis visu grāmatu). Tā grāmatele nav ne par pozitīvismu, ne par pareizajām metodēm kā ar klientiem runāt, bet gan par to, ka vispār ir labi reklamēties blogos, tikai paturot prātā ka blogiem nepieciešama personiskāka attieksme un jāiztiek bez mārketinga buzzwordiem un profesionālā slenga.

A žurnālu šite piespamot - kāpēc ne. Apspriežam ļoti uzkrītošu gadījumu, kur smaidīšana (tai pielīdzināma uzvedība) izraisa acumirklīgas negatīvas reakcijas tā adresātā un pabāž visas pārējās nepilnības zem palielināmā stikla - rezultātā kāpinot negatīvās emocijas vēl vairāk.

Ja gribas šejieniešus padarīt smaidīgākus - ok izdari katru dienu kaut vai vienu vienīgu lietu kas liks kādam pasmaidīt un iedvesmos citus darīt ko līdzīgu. Un reizēm jā, tā viena vienīgā lieta var būt arī smaids īstajā brīdī - bet tas ir ļoti konkrēts smaids, nevis smaids kā daļa no formāla sociālā koda. Nu nav smaids šeit viennozīmigi pozitīva lieta. Tāpat kā nav piefrendošana vienmēr pozitīva, un nav uzrunāšana personiskās formās uzrun uformās silta un pozitīva, bet atklātos jautājumus nepareizi pasniegtus adresāti vispār mēdz uztvert kā izsmieklu.