Vo par compulsive hoarding gribēju rakstīt.

Jau kādu nedēļu skatos Hoarders un šausmninos, bet svētdien man bija unikāla iespēja piedalīties pašas vecāsmātes sahordotā ārā sviešanā. Padomju laiks ne vienu vien padarīja par pataloģisku krājēju un droši vien arī citiem latviešiem bēniņos slēpjas kastes ar ziepēm tādā daudzumā, ka visu atlikušo mūžu var nepirkt jaunas, vai kādi 7 gludekļi, mikseri, kafijas dzirnaviņas, n-tās servīzes, lakatiņu kaudzes, ar ko varētu apgādāt suitu sievas vēl vismaz nākamajās piecās paaudzēs, un citi krāmi biezā slānī (tai mājai ir gigantiski bēniņi), tomēr kaut kā neomolīgi, jo man tas droši vien arī ir gēnos un jādomā, ka pie vajadzēgajiem apstākļiem tas izpaustos (pāris reizes tapšu pamesta šņuk-šķuk un sākšu vākt visu pēc kārtas).
Atradām vec-vecmātes Zemgales zīļu vainadziņu, vecāsmātes jaunībsdienu tautas deju svārkus (arī laikam kaut kādus Zemgales vai vienkārši dekoratīvus), savilku to visu mugurā (tagad zinu, ka man ir tievākais viduklis dzimtā, vismaz tajā, kas no mātes puses), apsēju izšūtu priekšautiņu, čigānisku lakatiņu ap kaklu un skraidīju pa māju apkārtējo amjūzmentam. Kārtošanas procesā gan pazuda vainadziņš, kas izraisīja vēl lielāku amjūzmentu.
Pati iehordoju
- divas karalaika bļodas (vienai apakšā nacistu ģērbonis)
- vienu katliņu (sarūsējušo vietā)
- divas māla krūzes, no kurām viena ir gigantiska izmēra (5 litri vai pat lielāka) un alus kausu (izmantošanai par vāzēm, jo man tādu vēl nav)
- māla sautējamo trauciņu + līdzīga paskata apakštasīti no vienas servīzes
- divas koka karotes
- divus priekšautus
- kaut kādus lakatiņus, lielu adītu lakatu
- "rokas mikseri" (man riebst parastie mikseri - lieli un pretīgi, jāglabā kastēs un vienmēr slinkums kaut ko taisīt, jo jāvelk ārā tikai tāpēc, lai sakultu kaut kādu vienu nolāpītu sastāvdaļu, tad jāmazgā un jābāž atpakaļ kastē, fui)
- mīklas rulli (beidzot!)
- tos pašus nelaimīgos svārkus (staigāšanai pa māju)
- droši vien vēl kaut ko, ko tagad esmu aizmirsusi

Šonedēļ iespējams lielākais savācamais objekts - skapis, šobrīd mani raizīgāku dara tas kā šamo izvilks no bēniņiem vēl vairāk neapskādējot, nekā tas, kā viņu uzstibīs uz sesto stāvu pēc restaurācijas.

p.s. Netīšām atradu, so true!