ausis glauda: Dernière Volonté – Les Armes du Temps
Jā, un ar pilnmēnesi nekas vēl nebeidzas, jo Laura Dreiže ir sarakstījusi kārtējo romānu.
Man nav nekas pret vampīriem, pūķīšiem un stīmpanku, bet knapi pilngadīga filoloģijas studente, kas raksta par darbu "kriminālmeklēšanā" izraisa vēlmi pārvērsties par Berserkeru. Kaut būtu iegūglējusi kriminālprocesa likumu un izlasījusi, ka nav tādas "kriminālmeklēšanas". Ir kriminālvajāšana, kas ir pirmstiesas kriminālprocesa daļa nevis darbavieta bļe.
Tas pat nav kaitinoši bet vienkārši pretīgi - ja grāmata tiek rakstīta jauniešiem, tad varma atļauties štancēt nekvalitatīvus sūdus. "Rakstnieks" var izdomāt: "o pie mums klasesstundā bija uzaicināts policists un esmu redzējusi piecas CSI sezonas, tagad es esmu tik gudra, ka varu sarakstīt kriminālromānu".
Vispirms tā gnostiskā kriminoloģija un tagad šis... pasaule tiešām iet uz galu.
P.S. Čī, Valkīre - cikos mēs satiekamies?
reizēm grāmatnīcās it kā paslīd roka šīs Lauras virzienā, jo, nu, vietējais mistik fantasy tomēr, bet tajā paša laikā viss, sākot jau ar anotācijām grāmatas beigās, liekas diezgan briesmīgs. it kā jau tas pats Geimens latviski ir tulkots pietiekami, lai lasītājs apmēram zinātu, kā izskatās labs mūsdienu fantasy, bet nu laikam Laurai tomēr cienītāju gana daudz.