ausis glauda: Dernière Volonté – Les Armes du Temps
Jā, un ar pilnmēnesi nekas vēl nebeidzas, jo Laura Dreiže ir sarakstījusi kārtējo romānu.
Man nav nekas pret vampīriem, pūķīšiem un stīmpanku, bet knapi pilngadīga filoloģijas studente, kas raksta par darbu "kriminālmeklēšanā" izraisa vēlmi pārvērsties par Berserkeru. Kaut būtu iegūglējusi kriminālprocesa likumu un izlasījusi, ka nav tādas "kriminālmeklēšanas". Ir kriminālvajāšana, kas ir pirmstiesas kriminālprocesa daļa nevis darbavieta bļe.
Tas pat nav kaitinoši bet vienkārši pretīgi - ja grāmata tiek rakstīta jauniešiem, tad varma atļauties štancēt nekvalitatīvus sūdus. "Rakstnieks" var izdomāt: "o pie mums klasesstundā bija uzaicināts policists un esmu redzējusi piecas CSI sezonas, tagad es esmu tik gudra, ka varu sarakstīt kriminālromānu".
Vispirms tā gnostiskā kriminoloģija un tagad šis... pasaule tiešām iet uz galu.
P.S. Čī, Valkīre - cikos mēs satiekamies?
tas gan - ar šādas kategorijas šarmu bieži nepietiek, lai normālu B filmu izturētu, kur nu vēl grāmatu.
tā revjū citētā ideja par pieradumu, pēc kura beidzas īstums, gan ir skaista - pierodi, ka esi iedzēris, un vari droši sēsties pie stūres, pierodi pie cigaretēm un beidz uztraukties par plaušu vēzi, sasodīts, pamanies gana fiksi pierast pie durtas brūces un staigā tālāk!