ausis glauda: Ostara - Proud Black Templar
Labi par gopņikiem tomēr bišķi vēlāk.
Vakar nedaudz atrāva vaļā smadzenēs to daļu, kas sintezē pirms apmēram pieciem gadiem iegūto slimību ar kodēto nosaukumu "akūts Ostarīts"
Man gan nepatīk visādas a cappella figņas, bet Proud Black Templar ir vislabākā darba dziesma! Var piemērot visam sākot ar kartupeļu talkām un beidzot ar izšūšanu.
Izrādās templieši savulaik bijuši tik nabadzīgi, ka šamiem nācās jāt pa divi uz viena zirga.
A par inficēšanos, laikam pirmoreiz dzirdēju Transylvania no neatkārtojamā Looking For Europe un nodomāju: "die's cik atbaidošs akcents", bet pēc nedēļas jau šūpojos līdzi un dziedāju: "So low, the light of the soul, You keep burning and burning Until the end of the world". Jā, tieši TIK lipīgi.
Un Leviathan ir visburvīgākais uzvārds ko pēdējā laikā nācies dzirdēt, laikam gan neīsts, bet tomēr.
Piezīme sev: Mājās vajag noklausīties šito
Par notikumu neesmu dzirdējis. Liekas, ka nekas vairāk par simbolu tas nav. Iespējams, ka varēja divi bruņinieki šērot zirgu ceļojumā, bet diez vai kaujā.
Nu jā, iespējams varbūt arī pat vairāk nekā puse. Galu galā viduslaikos bruņinieka bruņas un bruņojums būtiski neatšķīrās no profesionāla kājnieka bruņojuma, visu noteica šasija - zirgs. Piemēram, kā "senlatvieši", kas bija gan labi bruņoti, taču kumeļā kauties īsti nemācēja, un arī kumeļi tādi mazi, nepadevušies. Tāpēc ducis teitoņu brāļu uz destriēriem ar kādiem 100 atbalstītājiem ātri vien spēja sabradāt vairāku simtu vālēm bruņotu pagānu baru.