ausis glauda: Ostara - Proud Black Templar
Labi par gopņikiem tomēr bišķi vēlāk.
Vakar nedaudz atrāva vaļā smadzenēs to daļu, kas sintezē pirms apmēram pieciem gadiem iegūto slimību ar kodēto nosaukumu "akūts Ostarīts"
Man gan nepatīk visādas a cappella figņas, bet Proud Black Templar ir vislabākā darba dziesma! Var piemērot visam sākot ar kartupeļu talkām un beidzot ar izšūšanu.
Izrādās templieši savulaik bijuši tik nabadzīgi, ka šamiem nācās jāt pa divi uz viena zirga.
A par inficēšanos, laikam pirmoreiz dzirdēju Transylvania no neatkārtojamā Looking For Europe un nodomāju: "die's cik atbaidošs akcents", bet pēc nedēļas jau šūpojos līdzi un dziedāju: "So low, the light of the soul, You keep burning and burning Until the end of the world". Jā, tieši TIK lipīgi.
Un Leviathan ir visburvīgākais uzvārds ko pēdējā laikā nācies dzirdēt, laikam gan neīsts, bet tomēr.
Piezīme sev: Mājās vajag noklausīties šito
Nu ja būtu sēdējuši iespējams Čingishanam klātos plānāk, jo kā liekas tajā laikā džeki diez ko neprata vienlaicīgi stūrēt un kapāt :D
Hmm līdz kādam ~ 1300 gadam varbūt arī neatšķīrās, bet episkās konzervbundžas jau tikai zirgos sēdēja, ietērps kā šķiet nemaz nebij dizainēts, lai viņā vēl staigātu. Un senlatviešu zirgiem un prasmēm nebija nekādas vainas, kurzemnieces, piemēram, bija nenormāli krutas lokšaušanā uz zirga apgriežoties / atkāpjoties vai kā to darbību sauca, kad pēc pirmā uzbrukuma apmetas riņķī (un tajā laikā jātnieki ir visvieglāk noknauzerējami). Vaina drīzāk bija tehnoloģijās un stratēģijā. Bet tas vairs ne pa templiešiem :D