It kā nav jēgas rakstīt, jo tie, kam varētu interesēt, paši bija un (gandrīz) visu redzēja, bet grafomānija nav joka lieta.

Muzikālā ziņā visšvakākais MJR, šķiet, ka uz roku pirkstiem var saskaitīt cik grupas dzirdēju. Turklāt starp tām, kas patika nebija neviena jaunatklājuma - visas bija dzirdētas un patika jau pirms tam.
Bišķi žēlaba, ka līdz Sol Invictus viss jau bija apnicis un lielu daļu laika cīnījos par apziņas saglabāšanu un centos koncentrēt uzmanību uz skatuvi nevis ierubīties kaut kādos objektos un gulēt ar acīm vaļā, bet tā pat šausmīgi patika. Kaut kā jocīgi - liekas, ka Veikfords dzīvajā dzied labāk kā ierakstos, bet varbūt tā ir tikai mana šīze. Jā un laikam vecums nāk, jo liekas, ka sāk palikt par nopietnu man, šamie izklausījās nāvīgi nopietni pat spēlējot par "killing babies".
Auļi, šoreiz kaut kā labāk patika, it kā pirms dieviem gadiem arī redzēju, bet tad tā viņu lēkāšana pa skatuvi nelikās TIK organiska kā šoreiz. Turklāt beidzot nospēlēja arī manu seno mīļo dziesmu, tas tuductuduc ritms nenormāli patika, īsti auļi vai zinies.
Zywiolak visādi aktīvi izlēkājās pa skatuvi, bet es personīgi šmos ilgi klausīties nevaru galva sāk dūkt. Bet pank-folks jā.
Protams, Ēnu Kaleidoskops. Nospēlēja festivāla lipīgāko dziesmu, šodien ap sešiem tikai sāka iziet, bet vēl jo projām jāuzmanās, lai neuznāktu kāda lēkme.

Par nemuzikālo daļu varētu sarakstīt romānu divos sējumos. Anyway, nez ko man darīt ar otrā rīta brokastu koncerta video.