ausis glauda: Alex Taylor and The Evil Eye
Pamazām sāku ienīst savu cieņu pret visu dzīvo. Ja var paciest visus palecienus metru augstumā, jo uz ietves ir pūkains tārps (un nevis tāpēc, ka "fui tārps", bet tāpēc, ka "šausmas gandrīz saminu"), tad "mātes mīlestība" pret manām sasētajām zālēm, gan ir neciešama. Kā parasti sasēju pa biezu un tagad jāretina. Un kā es tā tagad raušu ārā augošu lakstu, lakstu ko pati esmu iesējusi un kurš tik sparīgi aug.
Grrr.
Bakalaurs pats arī nerakstās, maita.
vo, vo, man tas pats :/
es iesaku pārstādīt [nevis vnk retināt un izmest], bet tas draud ar istabas pārvēršanos par džungļiem.
vēl var atmest ar roku un ļaut stādiem sākt savā starpā dabisku cīņu par izdzīvošanu. lai uzvar stiprākais!