un vēl daudz laikam jāpaiet, lai tu to vispār neatcerētos. vai.. nemēģinātu pat atcerēties

(Reply to this) (Thread)

aizmirst pavisam nedriikst, savaadaak var atkal kaut kur iegaazties. bet man shkjiet, ka man tagad pret shaadaam atminjaam ir "pareizaa" attieksme: taas mani nesaapina. es apzinos, ka bez "taa laika" man nebuutu "shii laika", un par to vien es "tam laikam" esmu pateiciiga, bet ne tikai par to :)
un chau btw :) vakar ar mammu paskaipoju, baigi njipraa izklausiijaas.

(Reply to this) (Parent)

ō, jā, mīļo yannel! lai dzīvo jaunās, skaistās, līdzatkarīgās!

(Reply to this) (Thread)

un kaa viena liidzatkariigaa no taa zanjkja pamanaas izkaarpiities aaraa, taa tuuliit naakamaa taada pati ienjem vinjas atbriivoto vietinju tai pashaa zanjkjii. un viss taadaa pashaa garaa rulleejas uz priekshu. bet vinjam joprojaam nav kauns, jo vinsh aizvien visu par miilestiibu un Maaras diikji zina. no otras puses - zanjkjis ir liela iespeeja - taadas iespeejas nezanjkja meiteneem var nekad neatveerties.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

man liekas par "kaunu" atkarīga cilvēka kontekstā nevar runāt. skaidrs, ka viņi ir slimi, taču ar šo vārdu arī sākas problēmas, ar to arī var veikli spēlēties un manipulēt.
un to "glābēju", bļāviens, viņu ir tik daudz, īpaši te, pie mums, tās, kas tic, ka "liks viņam mainīties", tās, kas tic "es esmu tā vērta, lai viņš atsacītos no atkarības".
bet zaņķis - jā, tā ir (bija) arī skola.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

es padomaaju, pirms rakstiit vaardu 'kauns' tagad. un noleemu tomeer rakstiit. jo, lai arii atkariigs, tomeer cilveeks nav pilniigi nevariigs porcelaana lellis. vaarda 'kauns' lietoshanaa ir veel kaada druska cienjas, savukaart neteikshana buutu cilveeka uzskatiishana par pilniigi nepieskaitaamu nabadzinju - 'ai, ko nu vinsh, nabaga slimais nabadzinsh'. nav nekaads nabadzinsh - neko pat nemeegjinaat dariit, negribeet dariit ir apzinaata, uzsveru, apzinaata izveele. un kaapeec lai cilveeks vispaar gribeetu kaut ko meegjinaat ar to iesaakt, ja taapat vienmeer buus kaada labinjaa glaabeeja? vienai piegrieziisies, buus naakamaa, tai arii piegrieziisies, buus atkal naakamaa. taapeec nopauzeeju, pirms tagad rakstiit 'kauns', tomeer uzrakstiiju. man shkjiet, tagad, kad neesmu ar zinaamajaa situaacijaa ar nosaukumu 'zanjkjis', es to driikstu lietot, jo mana 'kauninaashana' ne ar ko neatshkjiras no parasta garaamgaajeeja kauninaashanas, tai nav nekaada pievienotaa svara un daudznoziimiibas.

un tad veel es tev drusku piesieshos pie vaardiem ;D godiigi sakot, es ticu, ka es esmu/biju taa veerta, lai cilveeks vismaz meegjinaatu kaut ko ar savu atkariibu iesaakt. galu galaa tieshi taapeec es pati ar savu liidzatkariibu kaut ko pasaaku dariit - taapeec, ka uzskatiiju, ka es esmu taa veerta, lai pati sev meegjinaatu paliidzeet, lai mekleetu paliidziibu.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

nu, vot, tieši sevī atrast vērtību neatrasties zaņķī, tikai tad tas strādā, manuprāt. nevis "kāda dēļ" vai "lai nebūtu kauns". Šie abi tomēr ir varianti "citu dēļ". Ieraudzīt to, kāpēc man nebūt (līdz)atkarīgam, ir atslēga. Citādi pārāk short-term sanāk visas tās apņemšanās.

un vēl, kā jau ar daudz ko dzīvē "nepamēģināsi - nesapratīsi", arī līdzatkarības profilakse vai jebkādas preventīvas darbības ir neiespējamas. Nevar iestāstīt sievietei, kas tam nav gājusi cauri, ka vienīgā palīdzēšana ir nepalīdzēšana un ka glābšana nes tikai postu.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

veel jau ir taadas divas atshkjiriigas lietas: 1.apzinaati negribeet atrasties zanjkjii, tomeer tajaa atrasties (un tas jau ir ceriigs saakums); 2.apzinaati gribeet atrasties zanjkjii. teiksim, ir visi iemesli negribeet tajaa atrasties, bet nav MOTIVAACIJAS negribeet tajaa atrasties.

un veel. mees jau no savas (liidz)atkariibas apzinaashanaas aabechnieklaikiem zinaam, ka tas ir uz muuzhu. mees varam tiekties uz serenity, tuvoties, pietuvoties, bet nirvaanu mums nesasniegt :)

tieshi taadeelj ieliku sho veco ierakstu tur, kam tas bija domaats - savaa cibaa. un vienlaikus izdzeesu no kompja. vinsh buus, vinju par nebijushu padariit nekad nevarees, bet manaa kompii vinsh neseedees. taa kaa dziivee. aizmirst pavisam nedriikst, bet neesaat liidzi un aukleet shito buushanu arii nedriikst.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

jā, es piekrītu.
varbūt tāpēc, ka vēl tik nesens viss, mēdzu paštīksmināties par to, ko, rau, esmu piedzīvojusi un ka sveikā esmu tikusi cauri. plus mīnus.
Un tā paštīksmināšanās tomēr diemžēl iet roku rokā ar upura lomu, kas nozīmē nēsāt līdz un auklēt.
Un vēl reizēm pieķeru, ka kaut kur sirds dziļumos nemaz negribu, lai viņš izlīstu no zaņķa, jo man ir vieglāk domāt - re, cik pareizi rīkojos aizejot, redzot, ka viņš tur vēl slīkst. Vot, šitās domas ir vienas no nežēlīgākajām ever.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

un veel jau ir taa, ka varbuut tikai man liekas (tais ljoti retajos briizhos, kad vispaar iedomaajos un tieku liidz likshanaas), ka sliikst. a vinsh varbuut omuliigi plunchaajas (ne jau ka man buutu zheel) :D

nez..man ir taada sajuuta, ka tas ir bijis cita cilveeka citaa dziivee, par kuru kaadreiz esmu izlasiijusi kaadaa graamataa. ir fakti, kaut kaadi dati, skaitlji, kas paleenaam jau saak jukt, ir galvas arhiivs, bet ne sirds u.c. tamliidziigu orgaanu arhiivs. man ir vienalga par vinju tagad un par sevi toreiz vinja kontekstaa. es nekad neesmu nostaljgjeejusi par vecajaam skolaam peec to absolveeshanas, un shii nav iznjeemums. diploms kabataa, aamen, un jauna dziive :)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

nu jā, tur drošvien tagadnes intensitātei ir zināma loma : )

(Reply to this) (Parent)