|
Jun. 13th, 2007|09:53 am |
jā, es piekrītu.
varbūt tāpēc, ka vēl tik nesens viss, mēdzu paštīksmināties par to, ko, rau, esmu piedzīvojusi un ka sveikā esmu tikusi cauri. plus mīnus.
Un tā paštīksmināšanās tomēr diemžēl iet roku rokā ar upura lomu, kas nozīmē nēsāt līdz un auklēt.
Un vēl reizēm pieķeru, ka kaut kur sirds dziļumos nemaz negribu, lai viņš izlīstu no zaņķa, jo man ir vieglāk domāt - re, cik pareizi rīkojos aizejot, redzot, ka viņš tur vēl slīkst. Vot, šitās domas ir vienas no nežēlīgākajām ever. |
|