jā, es piekrītu.
varbūt tāpēc, ka vēl tik nesens viss, mēdzu paštīksmināties par to, ko, rau, esmu piedzīvojusi un ka sveikā esmu tikusi cauri. plus mīnus.
Un tā paštīksmināšanās tomēr diemžēl iet roku rokā ar upura lomu, kas nozīmē nēsāt līdz un auklēt.
Un vēl reizēm pieķeru, ka kaut kur sirds dziļumos nemaz negribu, lai viņš izlīstu no zaņķa, jo man ir vieglāk domāt - re, cik pareizi rīkojos aizejot, redzot, ka viņš tur vēl slīkst. Vot, šitās domas ir vienas no nežēlīgākajām ever.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

un veel jau ir taa, ka varbuut tikai man liekas (tais ljoti retajos briizhos, kad vispaar iedomaajos un tieku liidz likshanaas), ka sliikst. a vinsh varbuut omuliigi plunchaajas (ne jau ka man buutu zheel) :D

nez..man ir taada sajuuta, ka tas ir bijis cita cilveeka citaa dziivee, par kuru kaadreiz esmu izlasiijusi kaadaa graamataa. ir fakti, kaut kaadi dati, skaitlji, kas paleenaam jau saak jukt, ir galvas arhiivs, bet ne sirds u.c. tamliidziigu orgaanu arhiivs. man ir vienalga par vinju tagad un par sevi toreiz vinja kontekstaa. es nekad neesmu nostaljgjeejusi par vecajaam skolaam peec to absolveeshanas, un shii nav iznjeemums. diploms kabataa, aamen, un jauna dziive :)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

nu jā, tur drošvien tagadnes intensitātei ir zināma loma : )

(Reply to this) (Parent)