Saspēra velns to zaļo krūzi - [entries|archive|friends|userinfo]
Hlorēts ūdens

[ userinfo | sc userinfo ]
[ archive | journal archive ]

[Dec. 5th, 2012|05:36 pm]
Previous Entry Add to Memories Tell A Friend Next Entry
Ir lietas, kas, acīmredzot, nekad nemainās. Piemēram, tas, kā es visvairāk mīlu dzīvi, braucot sabiedriskajā transportā. Jau bērnībā man piemita indeve, ko izglītības sistēmas darbinieki dēvēja par "klaiņošanu" - iekāpt kāda maršruta trolejbusā/autobusā/tramvajā (lai gan autobusa taloni bija visdārgākie - piecas kapeikas, kamēr tramvaju - tikai trīs kapeikas) un raudzīt, uz kurieni tas ved. Eksplorēt dzimto galvaspilsētu, tostarp (vai pat galvenokārt) visādus kapus un industriaļņikus. Skatīties laukā pa logu un visu ko pamanīt, ievērot, novērot, tāpat arī novērot citus pasažierus un galvā rakstīt par viņiem īsos stāstus.

Arī tagad šajā ziņā nekas nav mainījies - visvairāk es mīlu dzīvi, braucot Manilas džipnijos. Īpaši, kopš neviļus esmu kļuvusi par vairāk vai mazāk "vietējo". Pastāvīgo imigrantu, haha. Tas ir, kopš vietējība mani jau sen vairs kultūrnešokē un netraucē, un neizbrīna, un kopš es te pūlī jūtos brīvi un nepiespiesti. Lai atceramies, kā es kā bērnības dziesmā par diviem zaķiem, kas nokļuva pilsētā un nemācēja pāri ielai tikt, pārbīlī petrificējos, kad pirmoreiz nokļuvu parastā Manilas krustojumā, kur viss kūpēja, smirdēja, verda, mudžēja, ņudzēja un trokšņoja kā velna vecmāmiņas ķēķī, un vispār - kā viss ārpus mājas sienām mani pārbīlī petrificēja. Tagad, kad tā jau sen vairs nav, var atkal dzīvi mīlēt visvairāk, braucot džipnijā, un viss viens, vai braukšana notiek pa pazīstamas pilsētas pazīstamām ielām vai pa pazīstamas pilsētas nepazīstamām ielām - pa pēdējām vairāk, jo tad var eksplorēt, skatīties, mēģināt atpazīt vietu, aizrautīgi prātot "nez, kur esam un kurp aizdosimies", orientēties, un pa tam vēl turklāt piesūkties ar kaudzi spilgtu īsstāstu.

Kā vakar, kad palaimējās ilgs brauciens ar džipu pa vietām pazīstamu, vietām nepazīstamu maršrutu pašā elles katla vārīšanās augstākā punkta laikā, un es, atsaucoties uz neseno prikolu, kad daži īpaši ekspresīvi jaunieši (parasti arī tos es jau sen vairs pat nepamanu, bet šie bija sevišķi uzstājīgi eksemplāri) manu vīru nodēvēja par "black american", un tādējādi vietējā iedzīvotāja es savam dārgajam mellajam viesim no tālās Amerikas tēloju gidu un stāstīju viskautko par savu pilsētu. Bija bezgala jautri, turklāt pārliecināja manu vīru, ka viņam ap mani nav jācackājas ar baltiem cimdiem - kā ar aizjūru augsto viešņu. Ai, forši.
linkregister

Comments:
[User Picture]
From:[info]blond
Date:December 5th, 2012 - 12:37 pm
(Link)
Kas ir džipnijs, lūdzu?
[User Picture]
From:[info]blond
Date:December 5th, 2012 - 12:48 pm
(Link)
O, super!
[User Picture]
From:[info]pzrk
Date:December 5th, 2012 - 01:40 pm
(Link)
O, wow!
Mums, lūdzu, vairāk bildes no dzīves, ja iespējams...
[User Picture]
From:[info]lennay
Date:December 5th, 2012 - 03:05 pm
(Link)
Ai, bildes galīgi nav mans elements. Pikčer tells a tauzand laiz un tādā garā. Iespējams, man trūkst prasmju un talanta uzburt dzīvīgas bildes un īsfilmas ar vārdiem vien, bet es cenšos, jo patiesībā man slinkums ņemties ar visu to uploadošanas resaizēšanas un visu pārējo bilžu postēšanas vozņu :)
[User Picture]
From:[info]zimbabve
Date:December 5th, 2012 - 01:05 pm
(Link)
Ha, es ar tieši tāpat braukāju pa Rīgu, bastoju skolu un to laiku pavadīju, braucot dažādos transportlīdzekļos no viena galapunkta līdz otram. Kad vecāki pieķēra bastošanā, neviens neticēja, ka to laiku esmu tieši tā arī pavadījusi :)
[User Picture]
From:[info]chimera
Date:December 5th, 2012 - 01:42 pm
(Link)
jums tur esot ņevjebenna kruti kapi:



http://zyalt.livejournal.com/670958.html
[User Picture]
From:[info]pzrk
Date:December 5th, 2012 - 01:46 pm
(Link)
Ļoti interesanti. Nesen sapratu, ka tas īstenībā bija ļoti labi, ka pēc pārvākšanās uz šejieni sagadījās tā, ka [pirmais] bērnudārzs atradās pilsētas otrā galā - tas ir novedis pie tā, ka ļoti labi iepazinu šo pilsētu, diendienā braukājot tai cauri dažādos maršrutos, dažādos transportlīdzekļos, pavērojis vietējos iedzimtos viņu dabiskajā habitātā, pat tad, ja bieži vien esu bijis ieurbies telefonā vai grāmatā.

Šovasar līdzīgi izrīkojāmies, kad Rīgā uzņēmu dažus igauņu draugus, iesēdāmies glaunajā zemās grīdas tramvajā, pa kluso atvērām alu, un devāmies ekskursijā. :)
[User Picture]
From:[info]mazeltov
Date:December 5th, 2012 - 02:38 pm
(Link)
Kārtojot mantas, precīzāk, pastkartes, atradu vienu no tevis. Kā reiz ar džīpniju!
[User Picture]
From:[info]lennay
Date:December 5th, 2012 - 03:06 pm
(Link)
:)