man intuitīvi arī liekas, ka zīle as in ozolzīle, bet ailaba listē pirms miļōns medņiem kokā ir viens "pārejas variants": saķerta zīlīte ir vērtīgāka par gaisā skrejošu gulbi.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

(Reply to this) (Parent)

Nu, es šeit spriedelēšu, bet man šķiet, ka šajā gadījumā sakāmvārda jēga slēpjas nošķīrumā starp patvaļīgi "kustīgo" un "nekustīgo", nevis niansēs starp diviem "kustīgiem" lielumiem.
Ja pieņemam, ka "zīle" ir domāts putns, tad kāpēc šāds morfoloģisks atvedinājums no tautā daudz izplatītāka apzīmējuma "zīlīte" un, kāda gan tad ir atšķirība starp iespējām "noķert medni", vai "noķert zīli (putnu)". Teicienu var interpretēt arī tā, ka zīle krītot iekrīt rokā, ko mednis nekādos apstākļos nedarītu.
Piebildīšu, ka sakāmvārdā ir jūtama arī implikācija, ka mēģinot iegūt medni, var tikt zaudēta iespēja iegūt zīli, kas nav tik vienkārši uzskatāms, kā.
Piemērā par zīlīti un gulbi primāri ir jaušama mazliet cita nozīme - uzsvars uz ieguvuma lielumu kā tādu, nevis uz pašu ieguvuma faktu.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

šeit jāņem vērā, ka baltu mitoloģijā putns zīle ir ziņnesis, pastnieks, medijs, bet filologi saka, ka darbības vārds medīt ir cieši saistīts ar putna vārdu mednis. Tātad šis sakāmvārds norāda uz informācijas, zināšanu svarīgumu pār arhaisku dzīvesveidu - medībām. Iespējams, iespējams, šis teiciens radies vēsturiskā senču pārejas momentā no mednieku-vācēju sabiedrības uz informācijas sabiedrības vērtībām.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Šāds aspekts nostāda šo sakāmvārdu pavisam citādā gaismā. Respektīvi, runa nebūt nav par utilitāru "drošs versus nedrošs ieguvums", bet gan par pašu ieguvuma raksturu, kurā uzsvērts, ja tā var teikt, jauna veida ētoss un pārvaldes forma.

(Reply to this) (Parent)

O!!!

(Reply to this) (Parent)

Brocēnu šīferis FTW! :D

(Reply to this) (Parent) (Thread)

v každoi šutke jesķ toļka doļa šutki

(Reply to this) (Parent)