|
Oct. 4th, 2010|08:00 pm |
Nu, es šeit spriedelēšu, bet man šķiet, ka šajā gadījumā sakāmvārda jēga slēpjas nošķīrumā starp patvaļīgi "kustīgo" un "nekustīgo", nevis niansēs starp diviem "kustīgiem" lielumiem.
Ja pieņemam, ka "zīle" ir domāts putns, tad kāpēc šāds morfoloģisks atvedinājums no tautā daudz izplatītāka apzīmējuma "zīlīte" un, kāda gan tad ir atšķirība starp iespējām "noķert medni", vai "noķert zīli (putnu)". Teicienu var interpretēt arī tā, ka zīle krītot iekrīt rokā, ko mednis nekādos apstākļos nedarītu.
Piebildīšu, ka sakāmvārdā ir jūtama arī implikācija, ka mēģinot iegūt medni, var tikt zaudēta iespēja iegūt zīli, kas nav tik vienkārši uzskatāms, kā.
Piemērā par zīlīti un gulbi primāri ir jaušama mazliet cita nozīme - uzsvars uz ieguvuma lielumu kā tādu, nevis uz pašu ieguvuma faktu.
|
|