Ilgas un sapņi- kā pavasarīgs sniegs uz nomaļa meža ceļa. Daļa iesūcas zemē, daļa- paceļas debesīs. Tie, kuri debesīs, tiem ir vieglāk, var pacelties augstāk, var nolaisties zemāk, ar vēja pūtienu var aizklīst tur, no kurienes viss citādi izskatās.
Tikai tie, kas uz zemes paliek, tiem ir grūtāk, tiem tepat jāpaliek. Var tikai iztēlē augšup celties un atpakaļ krist, var nemaņā zust…
Par visu uz šīs grēcīgās zemes(kā saka), atbild Dievs.

(Leons Amoliņš)