par neko
Pēdējās dienās dikti daudz strādāju - par stundu diktāk un iedvesmojošāk kā parasti, rakstu savu skolas darbu ar lielāku atdevi kā iepriekšējo, bez tā - šovakar izsportojos vēl negantāk, un guļot pirtī uz augšējās lāvas izbaudīju dienas nogurumu, tam aizplūstot kopā ar sviedriem.
Pēdējās laikā es aizvien biežāk saprotu, ka man nav ko teikt - visi teikumi, domas un vārdi ir pazuduši. Nenāk prātā neviena ideja, par kuru vajadzētu šeit uzrakstīt vai no kuras uzcept problēmu. Dīvaini un apstulbinoši mierīgi. Izbaudu šo bezemocionālo vakuumu kā desertu, jo dzīvot ir viegli - mirklim, dienai, baudai, priekam.