Man asociējas ar ko citu: ar mašīnu, roadtripu kkur prom no Rix & pilnīgu atpūtu. Tā, kad nedomā, mazāk runā, necepās par neko (jo viss ir atstāts aiz muguras braucot), tādi mirkļi, dienas, kad izdzīvo katru minūti vienkārši esot & elpojot. Jo NAV nekas jādara, ir jāatpūšas & vienkārši jābūt.

Viens no iemesliem, kāpēc mīlu DCD, ir milzīgā daudzveidība & ļoti daudz dažādu native motīvu savīta mūzika. Kā stāsts.

Bet beigu galā - laikam jau to visu sauc par bohēmu.. :)