Tad apstājas laiks,
Un tā bija mīlestība.
Jo tikai mīlestības priekšā
tas apstājas.
Un sekundes varēja grābt kā smiltis
Un sviest uz vienu vai otru pusi
-
Tam nebija nozīmes.
Un nobira ziedlapiņas.
Un nerūsēja dzelzs,
Un mes vairs nemācējām skaitīt.
Un tas ir tas skaistākais -
Ka mīlestība neprot skaitīt.
(I.Ziedonis)