Pati vainīga!
Vakar vakarā bija tāda neoma, ka sāpēja pat mati.
Beigu beigās, viss bija slikti, visi duraki, es tai skaitā; dzīve - sakņu dārzs un saule - lampa! Vienmēr šitādos brīžos kļūstu dikti neganta un aizkaitināta kā lapsene (jā, jā - nebarot un nekaitināt!)
Visam galā, kā jau tas praktizēts, šitādas izdusmošanās dod baigo enerdžaizeru, jaunas apņemšanās un mērķus, jo palikt uz vietas nozīmētu kāpt atpakaļ. Tagad noslēdzu pamieru ar sevi un pirmdienai neraksturīgi - daudz & ar patiku strādāju.
Viss, pietiek, paldies par uzmanību!