Vaaj, dullums nāk virsū!! Laiks IR īstais, jā, jā...Mamma teica, ka viņai ar parasti šitais laiks jaunībā izsaucis dullumu...Tagad, tieši tagad gribas nevis sēdēt iekšā, bet skriet laukā un saķert to īstāko lietus/vēja sākumu, jo pēc tam jau līst, kļūst mierīgs..Bet šis ir kā saulainā laika agonija, neiskaidrojama mistika...UN es pat jūtu, kā sirds salecas aiz labsajūtas un nezināmā ilgām, tā iekšēji iekunkstas un pukst straujāk...Ak Dies, ku feini!!!