Kheee..nu gan sasmējos pa ceļam, uz māju nākot...Es skaisti savā nodabā klausos mūziciņu (ausīs sabāzto:), un visa ceļa garumā notiek dīvainības viena pēc otras..nu gluži ar nepazīstamiem cilvēkiem...Ir jau čoini, ja nāk tev pretī un smaida, viens, divi, tad vēl trīs...Bet, kad sāk sveicināt gluži nepazīstami cilvēki, tad jau sāk palikt jokaini...Nu tādi žaketītēs ģērbtie...Eeee..Nu jā, vel trakāk ir tad, ja ej pa ietvi garām mašīnu sastrēgumiem, un arī mašīnas sāk atdzīvoties..Visvairāk sāku smaidīt, kad šoferīts pieliecās pie loga un sāka rādīt zīmi, kur īkšķis gaisā, jāatzīstās, ka tas viss izskatījās baigi ok...šitam pat neskopojos ar sirsnīgo smaidu, nu to lielo un pūkaino.. Nu re - un tagad riktīgs sanšains...:)