Tas, ka klausi emocijām nav nemaz slikti!! Prātā nesajuksi, ja pats negribēsi:)))
Vienīgais, ko patiesi Tev garantēju - tās būs visdažādākās un dīvainās sakritības, daževu sajūtas etc...Man radās arī skaidrojums tam visam: Sakritības notiek tikai tāpēc, ka Tu dzīvo tā, kā iekšējā sajūta tev liek, tieši tāpēc arī Tu pamani vairāk, dzirdi vairāk un redzi spilgtāk...Ja dzīvotu vnk ierindas pilsoņa dzīvi, Tev pat prātā neienāktu ieklausīties sevī, kur nu vēl saskatīt un pamanīt apkārt notiekošo tik krāsaini...
Par okultismu gan neko Tev nevaru pastāstīt...Atceros, ka visspilgtākajā šādā atklāsmē piedzīvoju visai dīvainus brīžus: Tās bija 2 dienas,kad nosēdēju virtuvē domādama un pat nemanīju, kur paiet laiks...Biju pacēlusi sevi tik augstu no ikdienas domām, ka beigās tīri fiziski izjutu Kāda klātesamību dzīvoklī..Es to izskaidroju ar savu iepriekšējo dzīvi, turklāt tā iepriekšējā Lee visai labi apzinājās, ko dara..Bija pat tā, ka winampā mūzikas tika mainītas, TV slēgti iekšā un ārā....Psiholoģe teica, ka esmu novedusi sevi līdz kaut kāda veida nirvānas stāvoklim...Nu visi pabaisi izklausās, bet tobrīd emocijas kā tādas neeksistēja vispār - nebija ne baiļu, ne prieka, bija tikai milzīgs, visaptverošs miers man apkārt...Man negribētos to saukt par Nu tā kaut kā..mana mazā pieredziite ar visu šito padarīšanu...okultismu, lai gan nekas ikdienišķs jau tas nav...:)
Nu tā kaut kā..mana mazā pieredziite ar visu šito padarīšanu...