skaistākā melodija
Patīk kā aiz loga lido & klaigā bezdelīgas. Atgādina siltus, vēlus vasaras vakarus, kad dienas dvaša vēl kāpj laukā no sasilušās zemes.
Agrāk apsēdos uz mājas sliekšņa un vēroju, kā iekrāsojas apkārtne, saulei nolaižoties. Un tās bezdelīgas kā vienīgās dzīvās būtnes vakaros vēlu vēl lidinājās virs galvas, atgādinot par skaistu aizejošo dienu.