Sirds otrādi apgriezās vietējā veikalā, kur maza, smalka večiņa stāvēja atspiedusies pret plauktu, skatījās kaut kur un pie sevis atkārtoja "palīdziet".
Kā vēlāk izrādījās, acu gaisma nav tā labākā. Viņai nepieciešami bija auzu pārslu cepumi. Atnesu vienus, viņa pataustīja, ieskatījās man sejā un prasīja - "vai šie ir tie pa 1.35?" Neprotestēja, bet, kamēr viņa stāvēja rindā, es atradu otrus un ieliku viņai rokās "Jā, šie ir pa 80 santīmiem!" večiņas sejā atplauka smaids. Viņa man pateica vēl kaut ko, bet tas lai paliek pie manis.
Dvēselē dur, ziniet.