Ak jā...man šodien tādas skaistas dzintara krelles ap kaklu...Dzintara.
Tādas saules un jūras pielijušas, sviedros un atmiņās mērcētas, citas paaudzes krelles. Gribēju tik viņām parādīt tagadni - steigpilno Rīgu, ielas un cilvēkus...un savu kaklu..Gribēju, lai dzeltenais kristāls iegulst manā kakla bedrītē un skūpsta to visas dienas garumā...Bezkaunīgi un nepiesātināmi, lai jau visi redz, lai skatās un brīnās, kādas man šodien skaistas dzintara krelles skūpstu sniedz...