Fenomenāli.
Tikko atvadījos no vēl viena drauga (līdzīgi kā vakar-savā dzīvoklī un tā). Un arī viņs aizmirsa vienu lietu pie manis, un arī viņam šo lietiņu atdevu kāpņu telpā uz trepēm...
Tas uz atgriešanos, vai ne?!:)))
Dīvaini, bet atvadoties otrreiz uz trepēm, tā sajūta ir feināka - smaidīgāka un ne tik skumja.

Dabūju apsolīt, ka mājās nesēdēšu un par dzīvi neraudāšu..Nu bet taču! Lee neraudās par dzīvi..varbūt kādu asariņu par lidmašīnām norīs, bet ne par dzīvi...tā sasodītā nav to pelnījusi!!!!