Varētu jau tēlot, ka neko un nekā.. bet jūs tam sekojāt līdzi, jūs to visu redzējāt.. Vien-vārd-sakot mani piemeklēja īsts ziloņcirslīša izgājiens jūsu visu acu priekšā (http://klab.lv/users/lee/508011.html).
Šorīt nolēmu vēlreiz pamēģināt tos zābaciņus uzvilkt. Samierinājos jau ar domu, ka lēnām kļūstu par platpēdi, bet nu..pēdējoreiz, tā teikt. Sāku pētīt tā vairāk, un vēl vairāk, un tad pār mani nāca atklāsme. Lai siltāki būtu - esmu ielikusi zābīšos vilnas pēdiņas.. Un tad kādā brīdī ielikusi vēl vienas tādas pašas. Rezultātā man bija zābaki ar kārtīgu "pacēlumu", nu lōģiski, ka sāks spiest vienā brīdī..
Neesmu nekāda platpēde, kā akmens no sirds novēlās! Un nagi man nav par garu, un ar nierēm ar viss kārtībā & arī pankūku drudzis man gājis secen, sirdna! :)