Es te mazliet pa sievišķīgo, ja.
Piektdien tajā pirtī bija kaifs, īsts kaifs.
Tas ir tā, ka izej pēc tam laukā, gribas apsēsties uz soliņa, skatīties tumšajās debesīs un iztīt savu dzīvi kā kamoliņu laukā, ārā visu, kas slikts bijis un nelabs nācis.
Pēc sāls/sodas, kafijas un visam galā medus maskām, āda kā maza bērna dupsis, elpa karsta, karsta un vaigi sārti kā ogas. Pirts slotās atstātā enerģija un izkarsētais ķermenis tik tukšs kā jaunu dzīvi sākot. Ja nu reiz ir pasaulē bauda - tad tā ir pirts. Labrīt, susuri!
Man šķiet, ka šī būs skaista nedēļa!