Aizmirsu pastāstīt par divām jocīgām sajūtām - viena bija tad, kad pāris dienu atpakaļ aiz loga plosījās vasara, un vējš pie darba loga bija pielīmējis pusdzeltenu koka lapu. Tāda mazliet skumja rudens sajūta.
Un otra - vakar, ejot garām glaunam vannas un tualešu salonam, kur podi bija pie zemes piestiprināti tā kā dārglietu stendi. Nu varen jocīgi tādā salonā atrasties - tāda sajūta, ka visu laiku ķemertiņā atrodies .
(Lasīt komentārus)
Nopūsties: