Par tiem enģeļiem
Biju patiešām piemirsusi, tomēr vakar esiņas un šodien laukrozes atgādinājums par enģeļiem man atsauca atmiņā lūk ko - par enģeli mani nosauca, līdz ko sāku dzīvot Rīgā kāda ļoti tuva draudzene. No viņas šito iemācījās diezgan pavairāk cilvēku, un kojās (kur tolaik dzīvoju) biju vietējais enģelis. Atceros, ka viennakt man zvanīja kāds draugs no citas pilsētas un jautāja, ko lai darot, ka viņam bankomāts karti aprijis.. jo es taču esot enģelis un enģeļi visu zinot...
Un vēl es biju enģelis studentu kāzās. Kāds cits draugs man tolaik bija uzdāvinājis sidrabainus enģeļa spārniņus, un ar tiem tāda arī kāzās lēkāju un darījos kā mazi, nešpetni enģelīši darās.
Kad pārvācos, mainījās vide un cilvēki, un tas kaut kā izzuda un pat redz - aizmirsās drusku.. Nav viegi kapitālistiskā pasaulē šitādiem izdzīvot, nav.
(Lasīt komentārus)
Nopūsties: