"Midltaunas pilsoņi! Es jūs apsveicu, jūs esat devuši patvērumu patiešām izcilam mākslas darbam!"

Nelaimes ar mākslu ir divas.
- pirmkārt, sasodīti daudz kas ir konteksts. plikņu un drukno dzīru galdu laiks ir pagājis. problēma nav tikai minimālismā, bet vispār domāšana ir savādāka. Nu vairs ar acīm un vispārkultūras bagāžu it kā nepietiek, lai saprastu, par ko ir runa. Še arī mākslinieki paši vainīgi -- par daudz lasa un par daudz atceras (no izlasītā).
- otrkārt, visa tā mākslas glorificēšana (kas kā jau minēts šur tur manis iepriekš, nemaz tik sena nav - Senajā Grieķijā, kā runā, tēlnieks ir bijusi ne īpaši cienījama profesija, netīrs roku darbs, fui) noved pie tā, ka ar to nodarbojas cilvēki, kuriem par pašu procesu un rezultātu ir mazāk intereses nekā par augšminēto vīnu dzeršanu un glaimu uzklausīšanu.