Jā.
Nu, jāpiezīmē, ka mana šābrīža situācija gan jau ir daļēji vienpatīga, jo dzīvoju un saimnieciskās problēmas es risinu pati, laiku pa laikam iesaistot draugus un radiniekus.
No vīrieša, kurš man sniedz emocionālu un fizisku labsajūtu, labprātīgi tagad neatteiktos - godīgi sakot, šo attiecību zaudēšana mani ļoti sāpinātu.
Bet, atceroties laiku, kad tā visa nebija - nebūt nevaru teikt, ka mana dzīve tolaik būtu bijusi tukša vai izmisuma pilna, tāpēc šādas situācijas atkārtošanās mani ne mazākajā mērā nebaida.