da vienkārši gribēju kolēģei nopirkt svētkos puķi...
-Lūdzu, lūdzu!!! Kādas puķītes vajadzēs???
-to tur rozīti vienu...
-Jā, bērniņ /ak tu viens/, šīs ir pašas labākās rozītes...
-Njā, bet lapiņas nav īsti svaigas...
-Bērniņ, tās ir ļoti labas rozītes...
un pēc brīža, kad saprata, ka šis "bērniņš" nepadosies, kaut kur nez no kurienes tika izvilktas pavisam cita labuma rozītes...(:
Veiksmīgi tikusi pie puķes, rāpos iekš to tramvaj un braucu uz darbu.. te pēkšņi sabijos, jo viens puisis uzkrītoši ošņāja man pār plecu to pašu nelaimīgo rozīti...
-Kas te tik labi smaržo??? Meitenīte vai puķīte??? Apbrīnojami, taču blauks stāvēja viņa meitene,cik nopratu.. Man viņas vietā tas jau būtu par daudz.. man savā vietā jau šis bija par daudz...Bērniņš, meitenīte...Nu sasodīc! Savos nu jau gandrīz 23-jos reizēm tiešām jūtos dikti sīka...Bet tas jau nemaz ar nav tik slikti, ja tā padomā...(: