es par to vispār nedomāju...sen jau. šķiet, bērnībā, ļoti, ļoti sen, kad sadusmojos par kaut ko, esmu pāris reižu iedomājusies, kā būtu, ja es nomirtu tagad un visi raudātu...bet tikai tā - fakta ziņā, neesmu nekad domājusi par sevis nogalināšanas metodēm. Patiesībā - es vienkārši iztēlojos, kā būtu, ja es nomirtu, nevis Nogalinātu sevi.

bet nu...dažādu argumentu dēļ es uzskatu, ka tas tomēr ir nepareizs un gļēvs solis. nevaru nevienu nosodīt, bet esmu droša - izeja ir vienmēr...un tā nav sevis nogalināšana.