Un tad, kad ir labi, es nevis priecājos bet kaucu par to, cik ļoti mana sirds sažņaudzas laimes kunkulītī. Tā kā tāda dura.
Vēl vairāk - kaucu pie "Latvijas lepnuma pasniegšanas", pie Spēlmaņu naktīm, pie prezidentes runām.. Nu moins! Kur var vēl tālāk???