Visu istabu pārklāj tumša ēna, tikai vienā vietā ir manāma kustība lēna, tur kur gaismas stars krīt pa šauru aizkaru spraugu, putekļi vienmērīgi lidinās cauri, gaismas stars ir laimīgā stunda, tie tur putekļi ir cilvēki, kas mēģina viņā iekļūt, tā, ka bikses piepļūt, skan smieklīgi, bet apbrīnas vērts skaitās tas, kurš tur ir ieklīdis, a tie, kas sūdīgāk tiek līdzi, lasa grāmatas, tādas, kā Droši un Veiksmīgi Biznesa Pamati, tur rakstīts rentabli amati, nodrošinās dzīvi laimīgu, skan kā lamatas. Kā tev kaimiņ? Nekad jau nav tik sūdīgi, lai nebūtu vēl sliktāk, it kā, padungo labāk līdz nekā pūties ..

A laba dziesmiņa, ir vērts paklausīties.