Mani reizēm drusku biedē tā "neesošo" smaržu un smaku jušana.Līdz šim tas ir pierādījis tikai vienu - nebūs labi ar veselību. Atceraties, atceraties par to tabakas pīpētāju, kas man neredzams staigāja blakus vienā nedēļas vakarā??? Tas novedis pie tā, ka atkal visas brīvdienas noslimoju. Tātad- likumsakarības sāk darboties.
Vēl mani nomoka aizdomas, ka tas viss ir lielākā vai mazākā mērā saistīts ar ķermeņa protestu pret darbu - tā sauktā wīkenda slimošana, kad pa nedēļu Tu sevi esi nodzinis tiktāl, ka brīvdienās ij attapt nevari. Un arī - ne pirmo reizi tas.
Vai gluži vienkārši esmu vīlusies cilvēkos, dzīvē un iekārtā kā tādā. Labi vismaz tas, ka šis ir pārejoši, ja pati vēlos.