Jau labu laiciņu esmu pieķērusi sevi pie domas, ka mājās gribas kādu čoinu šuneli vai ručuku.. nesaprotu, kur man pēkšņi šādi paslēptie sajūtu kamolīši ārā laužas.. turklāt labi apzinos, ka pašreizējā dzīvesvietā to nedrīkstu atļauties, jo tad tikšu izlidināta laukā ar visu dzīvnieķeli..un tas teksts par ģenerālmēģinājumu bērnam mani arī drusku tā kā biedē.