Aiz muguras dzirdēta saruna.
- Es jau vienmēr esmu teikusi, ka man nevienu nevajag. Tāpat pati visu varu un daru. Bet tagad man vajag. Jā, tagad vajag, lai būtu kur pieturēties.
//nenocietos, paskatījos. Sev aiz muguras ieraudzīju simpātisku vecmāmiņu, kas ieķērusies rokā tik pat vecam kungam. Vaibstos manāmas aristokrātiskas skaistuma paliekas, bet ... nu jā. Tas lika padomāt.