3.punkta beigas mani mazliet biedē. Atceros, kad dzīvoju kojās, istabas biedrene bija drusku mēnessērdzīga..Vienu nakti viņa bija atnākusi līdz manai gultai (tad es atmodos un sabijos), citu nakti - atvilkusi aizkarus, bet no rīta pati brīnās par to: "aizkari tak ciet bija, kad gājām gulēt, ne? Ko tagad vaļā stāv..) Nu i šausmas!!!