Atceros kādu rītu pirms vairākiem gadiem -
Mamma, modinot mani: "Princese Diāna autoavārijā nositusies."
Es, pusmiegā: "Ak tā? Nu jā, jā..."
Mamma: "Un Rasiņa (kaimiņu sunene, veca kā pasaule un reizēm nepazina mūs un koda kājās) nomirusi!"
Es, satriekta un bēdīga: "Ja??? Vai, cik žēl!"

Ir tie mīluļi kā pašu cilvēki, ir. Mēs ar tēvu vienvasar, no rīta uz Cēsīm braucot, atradām mūsu runci nobrauktu uz ceļa. Paši vedām uz mājām un aprakām zem ozola, un visa ģimene bijām asarās :(